Ir tāda īpaša cilvēku kategorija — viņi cer, ka bankets turpināsies, kad jau vāc kopā traukus no galdiem. Viņi cer, ka aizkars pacelsies pat pēc fināla ainas. Tāpat klājas arī rusofobiem. Vismaz Baltijas rusofobiem, raksta radio Sputnik autore Svetlana Jerjomina.
Vajadzētu Krieviju ņemt un saskaldīt, lai būtu daudz, daudz mazu valstu, viendabīgu etniskā sastāva ziņā. Tad Eiropai klāšoties labi. Militārie konflikti beigšoties un uz ilgiem gadiem iestāšoties miers. Tādu darbības plānu savā lapā Twitter ierosināja Latvijas Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins.
Pēc būtības, ofiozais politiķis izpaudis daudzu rusofobu slepeno sapni. Ne tikai Latvijā vien, arī citās Eiropas valstīs. kā mēdz teikt, kas vienam uz mēles, citiem prātā. Dažam labam ir grūti šķirties no cerības uz jaunu pasaules saskaldīšanu un labumu sadalīšanu. Tāds "1991. gada sindroms": ja nu pēkšņi tas, kas notika ar PSRS, atkārtosies arī ar Krieviju? Tiesa, par to nemēdz runāt, tādus vārdus pat Twitter tikai retais uzrakstīs.
Taču deputātu Kiršteinu, šķiet, viss ar Krieviju saistītais iedvesmo uz radikālākajām darbībām un iniciatībām. Viņš piedāvāja atņemt pilsonību tiem naturalizētajiem valstspiederīgajiem, kuri balsoja par valsta valodas statusa piešķiršanu krievu valodai vai piedalās mītiņos krievu skolu aizsardzībai Latvijā. Viņš nosauca krievu valodu par "starptautiskā sionisma valodu" un apsūdzēja VDK par Rīgas hokeja kluba "Dinamo" sakāvēm pērnajā KHL čempionātā. Tad Kiršteins savā lapā Twitter uzrakstīja: "Ko var gribēt? Žēl puišu, kuriem jāspēlē par krievu naudu VDK sporta organizācijas vārdā nosauktajā komandā!"
Vēl viņš ierosināja uzcelt robotu armiju, lai nevajadzētu aicināt uz Latviju viesstrādniekus. Viņš gribēja uzzināt, kā gan bijušie dzīvesbiedri — Breds Pits un Andželina Džolija sadalīšot savus daudzkrāsainos bērnus.
Tomēr Krievija iedvesmo deputātu Kiršteinu uz "jaukākajiem" aforismiem. Jau 2004. gadā, būdams Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, viņš klāstīja, ka attiecības ar Krieviju iespējams veidot tikai pēc principa "vai nu dodot tai pa purnu, vai laizot zābakus". Pa purnu dot neizdodas, tas ir skaidrs, tātad… Visiem, kas sapņos un cerībās pievienojas latviešu politiķim, to nāktos ņemt vērā.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.