Viņa vēl būtu pateikusi, ka "es varu piedāvāt jums tikai sviedrus, asinis un asaras". Jā, tas būtu plaģiāts. Pie tam Čērčila situācijā tāds patētisms bija piemērotāks — Lielbritānija iesaistījās Otrajā pasaules karā. Taču arī Meja tagad neko citu valstij piedāvāt nevar. Tikai biedējošu perspektīvu un, izrādās, armiju, stāsta radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Ar šo premjerministri Londonai, šķiet, neizdosies šķirties no Briseles "pa labam". Valdība sākusi gatavot Apvienoto Karalisti tam, ka no ES nāksies šķirties kā ienaidniekiem. Kā gan citādi, ja, ziņo The Sunday Times, kabinets plāno izmantot armiju ES darbību dēļ.
Izklausās biedējoši. Tiesa, ne jau no Eiropas Savienības, bet gan pašas Lielbritānijas viedokļa. Izdevums vēsta, ka bruņotie spēki būšot vajadzīgi "skarba" Brexit apstākļos. Bez apdomām un vienošanās. Tas ir, gluži kā ar kauju no aplenkuma. Valdība uzskata, ka iespējams vitāli nepieciešamu preču trūkums ostu blokādes dēļ. Šķiet, Ministru kabinets nav īpaši augstās domās par savu, pagaidām vēl vienotās Eiropas, partneru humānismu. Viņu asinskāres gadījumā, par to, šķiet, kabinets pat nešaubās, jau izstrādāts plāns produktu, degvielas un medikamentu ārkārtas piegādēm iedzīvotājiem.
Ar to nodarbosies karavīri ar helikopteru un kravas automašīnu palīdzību, lai tiktu visgrūtāk pieejamās vietās. Nav jau gluži tā, ka bruņotajiem spēkiem tas nebūtu raksturīgi. Pie tam viņi tik un tā sēž bezdarbībā un baidās no krieviem. Taču tamlīdzīgas darbības paredzētas nopietnas krīzes laikā. Citiem vārdiem sakot, pašreizējai paaudzei laikam nav ne jausmas, ko tas nozīmē. Lai atvieglotu procesa sākumu, Lielbritāniju pamazām pieradina dzīvot militāra Brexit apstākļos. Tirdzniecības tīkli un aptiekas jau gādā krājumus. Daži veikali pat brīdinājuši, ka iespējami — ak šausmas! — traucējumi tējas piegādē. Bet tā jau ir svēta lieta, tas jau ir uzbrukums kronim. Karš ir un paliek karš bet five o'clock — pēc plāna.
Taču plāns vēl ir tikai līdz martam. Pēc tam — cauri, kā ar nazi nogriezts. Aizsardzības ministrija pastāstīja, ka oficiāla pavēle atvērt "armijas veikalus" vēl nav saņemta, taču bruņotie spēki gatavi to izpildīt pēc pirmās prasības. Patiešām, pašreizējam resora vadītājam Gevinam Viljamsonam tāds darbs ir pa prātam. Viņš taču politikā ienācis no tirdzniecības. Pat paspējis nodemonstrēt savu "tirgus sievas" būtību. Un vēl: pilsoņu naudiņa viņam vajadzīga militārām vajadzībām, bet Meja nedod.
Starp citu, informācija par bruņoto spēku izmantošanu iedzīvotāju glābšanai no Brexit bija pirmā ziņa pēc premjerministres vēstījuma par to, ka tagad viņa pati vadīs pārrunas par šķiršanos no ES. Spriežot pēc visa, pagaidām runas nekādu labumu nav nesušas. Viņa vēl joprojām atbalsta "maigas" šķiršanās scenāriju: ir kā, principā, aiziet, taču saglabāt vietu izdevīgos Eiropas projektos. Tiesa, šķiet, tagad jau Meja ir sapratusi, ka neizdosies gan zivtiņu apēst, gan špagatā piesēst. Pirmkārt, nav jau Meja vairs tik jauna. Otrkārt, Lielbritānija var saplīst Skotijas vai Ziemeļīrijas rajonā.
Brexit — tā ir kā teleportācija vai transgresija, ja atsaucam atmiņā "Hariju Poteru". Jāzina tikai, kur tu gribi nokļūt, jāsakoncentrējas un mierīgi, bez steigas, jāpagriežas. Mejai pagaidām iznāk tikai steigšus pagriezties. Un tas nozīmē, ka neizbēgama ir "sadalīšanās". Galu galā, vajadzīgas arī superspējas. Un tās veikalā nenopirksi, tāpat kā smadzenes. Pat ne armijas veikalā.