RĪGA, 31. jūlijs — Sputnik. Nesenā Krievijas prezidenta amata kandidāte Ksenija Sobčaka, kura jūnijā viesojās Jūrmalā, intervijā žurnālam "Boļšoj gorod" pastāstīja, kā izturas pret mazākumtautību skolu reformu Baltijas valstī.
Sobčaka paziņoja, ka ļoti nožēlo, ka Latvijā pieņemts likums, ar kuru faktiski tiek likvidēta krievvalodīgā izglītība.
"Man liekas, tas ir pārlieki politizēts un tiek izmantots pirms oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Manuprāt, Latvijas valdībai derētu, pirmā kārtām, aizdomāties par pasniegšanas kvalitāti Latvijas skolās kopumā, nevis censties atrisināt problēmu, pārvedot visas mācības latviešu valodā. Tā problēma netiks atrisināta. Krievu valoda nav jāizspiež, Latvijai ir jāizmanto bilingvālisma īpatnība, nevis jācērt nost sev labā roka, uzskatot, ka var nodzīvot arī ar kreiso vien," paziņoja Sobčaka.
Marta beigās Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kuri paredz, sākot ar 2019./2020. mācību gadu, uzsākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautības vidusskolas posmā.
2019./2020. mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020./2021. mācību gadā — 7. un 8. klasēs, savukārt 2021./2022. mācību gadā — jau visā pamatskolas noslēdzošajā posmā. Vidusskolā 2020./2021. mācību gadā pilnībā valsts valodā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, pēc gada — visu klašu skolēni.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra reformu ārkārtīgi negatīvi, aizritējuši vairāki daudzu tūkstošu dalībnieku protesta mītiņi, pēdējais notika Rīgā jūnija sākumā, pilsētas ielās izgāja 4,5 tūkstoši cilvēki. Tostarp, Vecāki pauda savu uztraukumu par izglītības kvalitāti, kuru iegūs viņu bērni pēc reformas stāšanās spēkā — raizes izraisa pedagogu trūkums, kuri spēj ātri pāriet no pasniegšanas krievu valodā uz pasniegšanu latviešu valodā.
Arī Krievijas valdība negatīvi vērtē Latvijas Izglītības ministrijas centienus iznīcināt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības īstenotajai diskriminējošajai politikai valodu jomā.
Krievijas Valsts dome pieņēma paziņojumu par ekonomiskiem mēriem attiecībā pret Latviju sakarā ar Izglītības likuma grozījumu pieņemšanu, saskaņā ar kuriem līdz 2021. gadam jābūt pabeigtai mazākumtautību skolu pāriešanai uz mācībām latviešu valodā. Mēri var skart finanšu operācijas, muitas nodevas, tūrisma darbību, kā arī starptautiskus tirdzniecības līgumus.