RĪGA, 26. jūlijs — Sputnik. Gruzijas iestāšanās NATO un alianses spēku dislokācija Krievijas robežu tiešā tuvumā novedīs pie atbilstošas militāras plānošanas no KF puses, paziņoja Krievijas Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs.
Pēc Gruzijas iespējamas iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē Tbilisi attiecību normalizācija ar Abhāziju, Dienvidosetiju un Krieviju atkāptos absolūti nereālā perspektīvā, norādīja Kosačovs, tiekoties ar žurnālistiem. Viņš uzsvēra, ka uz Gruziju tiktu attiecinātas NATO militārās plānošanas, jauna veida bruņojuma un spēku dislokācijas programmas.
"Tas radīs papildu spriedzes līnijas Dienvidkaukāzā un nozīmēs atbildes militāro plānošanu no Krievijas puses," – Kosačova teikto citēja RIA Novosti.
Senators piebilda, ka jaunu (NATO – red.) militāro sistēmu parādīšanās gadījumā Krievijas robežu tiešā tuvumā tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi pilnā apmērā Krievijas un tās sabiedroto drošībai.
Kosačovs norādīja, ka gruzīnu politiķu konjunktūras politika, kuras ietvaros tiek pieprasīta valsts iestāšanās NATO, ir tuvredzīga un atgādināja, ka laikā kopš Parīzes hartas parakstīšanas alianse paplašinājusi savu klātbūtni par 34%, un tās sastāvā iekļāvušās vairāk nekā 10 valstis.
"Mēs nedraudam, nekad neesam apdraudējuši Gruziju," – uzsvēra politiķis. Pēc viņa domām NATO viedoklis paplašināšanās jautājumā neatbilst agrākajiem nolīgumiem.
Pie tam NATO nespēj atrisināt nevienus draudus drošības jomā, vienalga, vai tie būtu terorisma draudi, narkotiku plūsma vai nekontrolējama migrācija, piezīmēja Kosačovs.
Gruzijas un NATO sadarbība sākās 1994. gadā, kad valsts iesaistījās programmā "Partnerība mieram". Pēc "rožu revolūcijas" 2004. gadā Gruzijas un NATO sadarbība kļuva intensīvāka. 2008. gada aprīlī NATO samitā Bukarestē tiak apstiprināts, ka Gruzija nākotnē varētu kļūt par alianses locekli, ja atbildīs tās standartiem. NATO samitā Velsā 2014. gada septembrī tika apstiprināti pasākumi, kuri atbalstītu Gruziju tās centienos iestāties aliansē. To ietvaros valstī regulāri notiek kopīgas militārās mācības.
Pagājušajā ceturtdienā Krievijas prezidents Vladimirs Putins valsts vēstnieku un pastāvīgo pārstāvju apspriedē Krievijas ĀM paziņoja, ka Krievija līdzvērtīgi reaģēs uz agresīvajiem NATO soļiem. Viņš piebilda, ka tiem kuri vēlas iekļaut aliansē Ukrainu vai Gruziju, nāktos padomāt par šādas bezatbildīgas politikas sekām.
"Uz tamlīdzīgiem agresīviem soļiem, kas tieši apdraud Krieviju, mēs reaģēsim līdzvērtīgi. Mūsu kolēģiem, kuri spēlējas ar spriedzi, cenšas iekļaut, citastarpā, teiksim, Ukrainu vai Gruziju alianses militārajā orbītā, vajadzētu padomāt par šādas bezatbildīgas politikas iespējamām sekām," – teica Putins.
Atbildot uz to, Gruzijas parlamenta Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Iraklijs Sesiašvili paziņoja, ka Gruzijas dalība NATO ir gruzīnu tautas izvēle un neatņemams process.
"Gruzija turpina tā politiskā kursa attīstību un pastiprināšanu, ko izvēlējusies gruzīnu tauta. Tā pamatā ir konstitūcija un parlamenta pieņemta rezolūcija. Tāpēc mēs turpinām procesu valsts integrācijai NATO," – apliecināja Sesiašvili.
Viņaprāt, Tbilisi nepārsteidz Krievijas prezidenta vārdi, jo "viņam ir cita izpratne par valsts interesēm". "Valstij jābūt izdevīgam spēcīgam un drošam kaimiņam," – piebilda Sesiašvili.