RĪGA, 23. jūlijs — Sputnik, Ilona Ustinova. Zinot, ka vienas no lielākajām Igaunijas salām Lielā Tēvijas kara laikā notikušas kara darbības, Kara vēsturiskās apvienības "Front Line" locekļi devās turp karavīru mirstīgo atlieku meklēšanā jūlija vidū.
Galu galā tika atrasti desmit karavīru līķi, kuri gājuši bojā, aizsargājot salu 1941. gada oktobrī, savukārt rūpīgas izpētes rezultātā izdevies noskaidrot kāda karavīra vārdu. Par to Sputnik Igaunija pastāstīja Kara vēsturiskās apvienības "Front Line" priekšsēdētājs Andrejs Lazurins.
"Pēc munīcijas, mundiera un munīcijas rezervēm kļuva skaidrs, ka tie bijuši Sarkanās armijas karavīri. Diemžēl, viņiem līdzi netika atrasti nekādi dokumenti," paziņoja Lazurins.
Tiesa, viņš piebilda, ka vienam no bojāgājušajiem līdzi bijusi alumīnija karote ar gravējumu, pēc kuras kļuva iespējams noteikt karavīra personību. Tā piederējusi 1918. gadā dzimušajam Petram Dmitrijevičam Miļko. Tāpat izdevies noskaidrot arī viņa iesaukšanas datumu un vietu, pēdējo dienesta vietu un nāves iemeslu. Vēlāk tika noskaidroti karavīra tuvāko radinieku vārdi.
Apbedījumi Igaunijas teritorijā
Sāmsalā atrastās karavīru atliekas, pēc saskaņošanas ar Igaunijas Aizsardzības ministriju, tiks apglabātas Mārdu pilsētas kapu vietā, kura paredzēta meklētāju atrastajiem karavīru līķiem, kuri gājuši bojā Lielā Tēvijas kara laikā.
Kā pastāstīja Andrejs Lazurins, viņa apvienība strādā kopā ar Mārdu meklēšanas klubu "Veronija", ik gadu viņi kopīgiem spēkiem organizē 1-2 apbedījumus. Tā, piemēram, 2018. gada maijā Mārdu pilsētas kapos tika apbedīts 71 karavīrs, 22 karavīru atliekas tika atrastas Sāmsalā un 49 cilvēku atliekas — Narvā. Meklētāji spēja identificēt tikai viena karavīra identitāti — 1920. gadā Komi APSR dzimušo izlūkotāju-artilēristu Kozlovu Kirillu Jegoroviču. Viņš bezvēsts pazudis 1944. gada 20. augustā.
Par radinieku meklēšanas grūtībām
Atrast bojāgājušo karavīru radiniekus, pēc Lazurina sacītā, ir diezgan sarežģīts process un dažkārt aizņem vairākus gadus. Galvenā problēma ir tāda, ka dažas apdzīvotās vietas pēckara gados mainījušas savus nosaukumus, savukārt daudzi cilvēki nomainījuši savu dzīvesvietu.
"Lielākoties mēs atrodam mazbērnus un mazmazbērnus. Taču divu bojāgājušo karavīriem, kuru atliekas mēs pēdējā laikā esam atgriezuši dzimtenē, tika atrastas meitas, vēl diviem — dēli," pastāstīja Lazurins.
Visa informācija par karavīru — no kurienes viņš tika iesaukts, kur dienējis un cita — tiek nodota brīvprātīgajiem, kuri nodarbojas ar viņa radinieku un tuvinieku meklēšanu, iesniedzot pieteikumus apdzīvotajā vietā, kurā viņš dzīvojis. Turklāt sludinājumi tiek publicēti sociālajos tīklos, dažkārt radinieku meklēšanas darbos iesaistās vietējā prese.
Krimas Republikas meklēšanas vienību asociācijas "Tēvija" vadītāja vietniece Natālija Dzjuba palīdz meklētājiem visā pēcpadomju telpā atrast bojāgājušo karavīru radiniekus. Sputnik Igaunija intervijā viņa pastāstīja, ka šobrīd vieglāk ir atrast karavīra mirstīgās atliekas, nekā viņa radus. Par to saka arī paši meklētāji. Daudzu tiešo pēcteču vairs nav starp dzīvajiem, palikuši mazbērni un mazmazbērni, kuri pārvākušies visā bijušajā Padomju Savienībā, meklēt viņus ir ļoti grūti.
Meklētāju komandai, ar kuriem sadarbojas Dzjuba, sen izveidots noteikts meklēšanas darbu algoritms — tas vienmēr sākas ar pieprasījumu administrācijā vai militārajā daļā, kur tika iesaukts karavīrs. "Ja karavīrs bijis no laukiem, tad cerību ir mazliet vairāk, jo tur tika veidotas saimniecības grāmatas, kur tika uzskaitīta katra ģimene un katra saimniecība," pastāstīja viņa.
Pilsētā dzīvojušā karavīra radiniekus var atrast pēc namu arhīvu grāmatas, taču, ja tā nav saglabājusies, tad tas ievērojami apgrūtina situāciju. "Diemžēl, ļoti traucē likums par personas datu aizsardzību, tādēļ mums ne vienmēr ir pretimnākoši, kaut gan Dzimtsarakstu nodaļās ir ziņas par karavīra bērniem," atzīmēja Dzjuba.
Šāds likums pastāv arī Igaunijā, tādēļ bieži nākas apglabāt karavīru, tā arī neatrodot nevienu no viņa radiniekiem.