Šodien, 16. jūlijā, Helsinkos notiks Krievijas un ASV samits. Tiksies abu valstu vadītāji — Vladimirs Putins un Donalds Tramps. Par gaidāmo notikumu jau daudz ir rakstīts, vēl lielāks skaits materiālu tiks publicēts pēc tikšļanās. Tā nu es arī padomāšu par šo tēmu, tikai mazliet neparastā aspektā: kāpēc Putins un Tramps tiekas Helsinkos, nevis Rīgā?
Spriediet paši, Rīga ir skaista pilsēta, kurā satiekas Rietumu un Austrumu vēsture. Šķiet, viss liecina par to, ka Latvijas galvaspilsēta ir posms, kas saista abas pasaules. Taču pie šī darba nez kāpēc aizrautīgi ķērušies somi.
"Ierausim"
Iedomājieties: Putins un Tramps tiekas Rīgā. Latvijas viesmīlīgais prezidents Raimonds Vējonis apsēdina lielvalstu līderus pie galda un saka viņam raksturīgajā stilā: "Laikam no sākuma jāierauj!" Šos vārdus angļu valodā Latvijas valsts vadītājs varēs iemācīties, bet krieviski viņš runā lieliski.
Sēžot pie galda pirms Trampa un Putina pārrunām, Vejonis varētu ar viņiem abiem īsi atrisināt Latvijai svarīgus jautājumus. Paskaidrot Trampam, ka Latvija pagaidām nevar palielināt aizsardzības budžetu līdz 4% IKP, bet Putinam uzdāvināt šprotes un palūgt viņu atbalstīt konservu plašāku piegādi Krievijā.
Somu presē pirms samita bija publicēta karikatūra, kurā redzams kā pie galda strīdas amerikāņu baltgalvas ērglis un krievu lācis, bet līdzās — somu oficiante ar kafiju. Jā, kāds varētu teikt, ka Latvijai nepiedienas oficiantes pienākumi, tai pašai ir jāsēž pie pārrunu galda. Taču somus nez kāpēc dārga ģeopolitiskā restorāna saimnieka loma nez kāpēc apmierina.
Starp citu, Eiropas mierneša galvaspilsētas zīmolu izmanto arī Latvijas kaimiņvalsts — Baltkrievijas — prezidents Aleksandrs Lukašenko. Viņš pat pūlas pārtvert Somijas lauru vainagu, liekot pamatus procesam "Helsinki 2".
Kas traucē Latvijai
Kāpēc tad Latvijai nevarētu izdoties tas, kas izdodas Somijai? Kas neļauj? Atbildēšu ar jautājumu. Vai Latvija vismaz ir mēģinājusi? Kāpēc Vējonis, redzot ģeopolitiskās situācijas attīstību, nav uzaicinājis ciemos Trampu un Putinu? Var jau būt, ka neatbrauktu, toties iniciatīvu ievērotu un paturētu prātā.
Mūsdienās drošība ir atkarīga ne tikai no armijas un dalības militārajos blokos, kas, starp citu, ņemot vērā bēdīgi slavenots 4% IKP, Latvijai maksā aizvien dārgāk. Galvenais — ieņemt savu unikālo vietu starptautisko attiecību sistēmā, kā, piemēram, Šveice vai Somija. Taču šim nolūkam vajadzīga spēcīga diplomātija, pielāgota valsts interešu radošai aizstāvēšanai. Taču Latvijas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam svarīgāk šķiet pazoboties par Putinu ar Mihailu Hodorkovski vai apspriest Trampu ar viņam naidīgi noskaņoto senatoru Bobu Korkeru, kurš jau pamet politisko skatuvi.
Tātad ģeopolitisko pārrunu restorāns paliek Helsinkos. Tāpat kā tā nestās dividentes.