Celtnieki ziņos VID par nostrādātajām stundām

Šobrīd memorandam pievienojušies 35 Latvijas uzņēmumi, kuri veic darbus 80 objektos.
Sputnik

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Trīsdesmit piecas celtniecības kompānijas, kuras apvienojušās partnerības ietvaros, nolēmušas brīvprātīgi nodot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) atskaites par darba laiku, liecina memorands, kuru vakar parakstīja Finanšu ministrija, VID un Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, vēsta Latvijas Radio.

"VID varēs attālināti redzēt datus, veikt analīzi un tad tikai nepieciešamības gadījumā doties uz būvlaukumiem, lai tos pārbaudītu izlases kārtībā. Abām pusēm izdevīgi. Būvniekiem mazāks slogs, jo retāk nāks kontrole, un valstij arī vieglāk, jo var attālināti veikt analīzi," atzīmēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Latvieši regulāri sūdzas VVC par kebabnīcām, taču sodi nelīdz

Šobrīd memorandam pievienojušies 35 Latvijas uzņēmumi, kuri veic darbus 80 objektos, tādēļ pagaidām VID aprobežosies tikai ar datiem par šīm kompānijām.

Dace Pelēkā, VID vadītāja vietas izpildītāja, uzskata, ka pateicoties šiem datiem iestāde varēs izdarīt secinājumus par pārkāpumiem: "Pirmā lieta, ko mēs varam darīt, ir salīdzināt ar to, ko būvuzņēmēji ziņos savās atskaitēs, — mums šobrīd nebija nekāda pieturas punkta, kur salīdzināt, tagad varam salīdzināt to. Otra lieta, ko mēs jau esam uzņēmumiem jautājuši iepriekš pēc tās informācijas, kas mums ir bijusi, — kā jūs ar tik nelielu darbinieku skaitu un tik nedaudz nostrādātām stundām varat izdarīt to darba apjomu, ko redzam."

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane pārliecināta, ka VID saņems korektus datus no celtniekiem. Nekādas iejaukšanās darba laika aprēķinā nebūšot.

Liela Latvijas DUS krāpusies ar dīzeļdegvielu

Datu iesniegšana VID ir daļa no ģenerālās vienošanās, kura paredz nozare minimālās algas celšanos līdz 780 eiro. Lai vienošanās stātos spēkā, tas jāatbalsta uzņēmumiem ar kopējo apgrozījumu 713 miljonu eiro apmērā. Šobrīd parakstus uzlikuši 200 uzņēmumi, kas sastāda 91% no nepieciešamā apjoma.

Viens no vienošanās nosacījumiem ir Saeimas likuma grozījumu pieņemšana par nodarbinātību, kuri paredz, ka par darba virsstundām celtniecības nozarē maksās 50% no algas, nevis 100%, kā tas ir citās nozarēs.