RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Investīcijusamazināšanās ģeoloģiskās izlūkošanas projektos varētu radīt deficītu izejvielu tirgū un novest pie naftas cenu lēciena līdz 150 dolāriem par barelu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Bloomberg.
Aģentūra Bloomberg informē, ka kompānijas Sanford C. Bernstein & Co (SCB) analītiķi atgādināja: pēdējos gados degvielas lielais piedāvājums ļāvis samazināt jaunu atradņu meklēšanai nepieciešamos izdevumus. Rezultātā naftas kompānijas palielinājušas izmaksas akcionāriem. Galu galā lielo naftas ražotāju rezervju apjoms salīdzinājumā ar 2000. gadu samazinājies par 30%.
Pie tam SCB prognozēja, ka tuvāko divu gadu desmitu laikā pilsētu iedzīvotāju skaits Āzijā pieaugs vairāk nekā par miljardu cilvēku. Rezultātā augs automašīnu, avio un autopārvadājumu pieprasījums, kā arī plastmasas izstrādājumu pieprasījums, kuru ražošanai nepieciešama nafta.
"Jebkurš piegādes iztrūkums novedīs pie cenu superlēciena, potenciāli daudz lielāka nekā lēciens līdz 150 dolāriem par barelu, kas bija vērojams 2008. gadā," — teikts analītiķu ziņojumā.
Maijā viena no lielākajām investīciju bankām pasaulē — Bank of America Merrill Lynch prognozēja, ka 2018. gadā naftas deficīts sastādīs 630 tūkstošus barelu, 2019. gadā — 300 tūkstošus barelu naftas diennaktī. Tirgu ietekmējusi krīze Venecuēlā, Irānas naftas eksporta pārtraukšanas risks un OPEC vienošanās ar lielākajiem ražotājiem par ieguves apjoma samazināšanu. Tātad, konstatēja bankas analītiķi, izveidojušies visi apstākļi, lai jau 2019. gadā naftas cena sasniegtu 100 dolārus par barelu.
Atgādināsim, ka 2008. gadā tika fiksēta markas Brent naftas maksimālā cena — atzīme sasniedza 147,5 dolārus par barelu. Patlaban Brent markas nafta maksā 77 dolārus par barelu.