RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Rietumu sankcijas pret Krieviju visstiprāk iezāģējušās Eiropas Savienības valstīm, pastāstīja RIA Novosti intervijā Idris Džazairi, ANO speciālais ziņotājs vienpusējo piespiedu mēru negatīvās ietekmes jautājumā uz tiesībām un brīvībām.
Šādus pasākumus Rietumu valstis pieņēmušas politisku motīvu dēļ, neveicot vietējo un pasaules tirgu pētījumus, kuri norāda uz reālajām sankciju sekām, uzsvēra ANO pārstāvis.
Pēc viņa sacītā, Eiropas Lauksaimniecības produkcijas ražotāju federācijas ģenerālsekretārs paziņoja, ka fermeriem nekompensēja zaudējumus sakarā ar Krievijas tirgus zaudēšanu, un "tas nav godīgi, ka mazajām fermeru saimniecībām Eiropā jāmaksā par politiskajām pretrunām starp ES un Krieviju".
Savukārt pati Krievija pēc sankciju ieviešanas sāka aktīvāk ražot tās preces, ko iepriekš pirkusi Eiropā, tostarp, arī lauksaimniecības produkciju, un adaptējās sankcijām. Tikmēr Eiropa cieš no tā saucamajām otršķirīgajām sankcijām, un Eiropas kompānijas – no jaunām prasībām veikt biznesu atbilstoši ASV likumdošanai. Pat amerikāņu ražotāji izjutuši uz savas ādas sankciju negatīvo ietekmi, atzīmēja Džazairi.
"Šī pieeja ir novecojusi. Un jūs nevarat iezāģēt Krievijai tā, lai neiezāģētu sev," — uzskata ANO speciālais ziņotājs.
Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās Krimā un Ukrainā izveidojušās situācijas dēļ. 2014. gada jūlijā Eiropas Savienība un ASV ieviesa ierobežojošus pasākumus pret veselām Krievijas ekonomikas nozarēm. Rezultātā Krievija ierobežoja pārtikas produktu importu no valstīm, kas iniciējušas pret to vērstās sankcijas.