RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Demogrāfiskā katastrofa, kas izvērsusies Austrumeiropā, neatstāj iespējas eiropiešu daļas saglabāšanai pasaules populācijā, savukārt šī reģiona valstis sagaida valstiskuma sabrukums, raksta InoSMI vietnē vēsturnieks un publicists Dmitrijs Dobrovs.
Austrumeiropa izmirst
Saskaņā ar pēdējiem ANO datiem, visas desmit valstis, kuras pasaulē ieņem līderpozīcijas pēc "izmiršanas" tempiem un mēroga, atrodas Austrumeiropā. Tā ir Bulgārija, Rumānija, Polija, Ungārija, Baltijas un bijušās Dienvidslāvijas republikas, kā arī Moldova un Ukraina. Speciālisti prognozē, ka līdz 2050. gadam šo valstu iedzīvotāju skaits samazināsies vēl par 15-23%. Tostarp, tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies līdz 1,5 miljonam cilvēku. Vitgenšteina Starptautiskā demogrāfijas centra eksperti Vīnē dēvē šādu depopulāciju par "bezprecedentu miera laikos".
Galvenie demogrāfiskās katastrofas iemesli Austrumeiropā ir zema dzimstība, augsta mirstība un masveida emigrācija. Nabadzība, perspektīvu trūkums un ģimenes attiecību sabrukums padara bērnu laišanu pasaulē par nevēlamu.
Turklāt Austrumeiropas valstis atsakās uzņemt migrantus, kas varētu nedaudz kompensēt dzimstības krišanos. Tai pat laikā Austrumeiropa nepārtraukti zaudē labākos speciālistus un jauniešus – cilvēki brauc prom lielas peļņas meklējumos.
Vēsturiskajā dzimtenē paliek bērni, pensionāri un personas, kuras nav spējīgas aktīviem darba meklējumiem ārzemēs.
Kā atzīmē vācu izdevums Die Welt, no Austrumeiropas valstīm aizplūst kvalifikācija, jaunieši un nauda, kamēr palikušajiem pensionāriem un bērniem paliek dziļa vilšanās "brīvībā" un "demokrātijā".
Demogrāfiskā krīze Austrumeiropas valstīs nevar turpināties bezgalīgi, uzskata eksperti. Sociālās apdrošināšanas un veselības aprūpes sistēmas nevar funkcionēt apstākļos, kad iedzīvotāju vairākumu sastāda pensionāri un bērni, un kaut kādā brīdī neizbēgami notiks valstiskuma sabrukums.
Rietumeiropa zaudē tēlu
Rietumeiropā demogrāfiskā situācija varētu savā ziņā iztaisnoties pateicoties cilvēku resursu pieplūdumam no Austrumeiropas un migrantiem no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas. Taču dzimstība reģionā arī ir ārkārtīgi zema, savukārt patēriņa standarts ir tik augsts, ka jauna bērna nākšana pasaulē automātiski nozīmēs dzīves līmeņa krišanos.
Straujš migrantu pieplūdums no Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm neizbēgami izmainīs Rietumeiropas valstu sociālo un kultūras tēlu. Piemēram, dzimstības koeficients Francijas vietējo sievietēm sastāda 1,6 bērni uz vienu sievieti, savukārt Tuvo Austrumu un Āfrikas migrantiem – 3,4 bērni un vairāk. Jau šodien Francijas bērnu dārzi par trīs ceturtdaļām sastāv no etnisko mazākumtautību pārstāvjiem.
Turklāt turpina samazināties eiropiešu daļa pasaules demogrāfijas līdzsvarā. Ja XX gadsimta sākumā Eiropā dzīvoja ceturtā daļa Zemes iedzīvotāju, tad šobrīd tie ir apmēram 10%. Saskaņā ar ANO prognozi, šī samazināšanās tendence nemainīsies, savukārt Āfrikas iedzīvotāju skaits uz dienvidiem no Sahāras gadsimta beigās sastādīs 4,4 miljardus cilvēku – vairāk nekā visu planētas iedzīvotāju skaits 1980. gadā. Jauni migrācijas viļņi Eiropā ir neizbēgami, un nākotnē kontinentu sagaida masveida sociālās un kultūras pārmaiņas.