RĪGA, 1. jūlijs — Sputnik. Tallinas pilsētas valdes informatīvais portāls Stolitsa, atsaucoties uz izdevumu Postimees, pastāstīja par krievu izcelsmes kareivi Igaunijas armijā, kurš pats sevi tīšām sakropļojis, lai demobilizētos piems termiņa.
Iepriekš plašsaziņas līdzekļi ne vienu reizi vien apsprieduši diskriminējošo attieksmi pret krievvalodīgajiem kareivjiem Igunijas aizsardzības spēkos. Šoreiz prese pastāstīja par 19 gadus vecu jaunieti no apdzīvotas vietas Austrumviru apriņķī, kurš 2017. gada jūlijā iesaukts Igaunijas armijā.
Pēc trīs mēnešus ilga kareivju apmācības pamata kursa un zvēresta viņš kļuva par autovadītāju sapieru bataljonā Tapas armijas pilsētiņā. Drīz jaunajam kareivim sākās problēmas ar disciplīnu: viņš atteicās izpildīt komandieru pavēles un piedalīties mācībās.
Pašsakropļošanās, lai izvairītos no diskriminācijas
2018. gada sākumā stāsta varonis jau bija saņēmis vairākus sodus: paskaidrojumu un sodu par nepakļaušanos cilvēkam ar augstāku dienesta pakāpi. Janvārī viņš ieradās lazeretē ar asiņojošu pirkstu un pastāstīja, ka pats iesitis sev ar āmuru, lai nebūtu jāpiedalās mācībās ziemā meža nometnē.
Par reglamenta pārkāpumu kareivis nokļuva Rakveres arestu namā. Tur viņs 24. februārī Igaunijas neatkarības deklarācijas pasludināšanas simtajā gadskārtā tīšām sasita labo roku pret izlietni. Roka sāka asiņot.
Jaunietis tika nogādāts Rakveres ārkārtas medicīnas nodaļā, pēc tam — Tallinas psihiatriskajā slimnīcā, kur pēc pārbaudes tika atzīts par veselu.
Kareivis paskaidroja, ka dienesta vietā ticis diskriminēts, jo runā krieviski un igauņu valodu pietiekami labi nepārvalda. Kamerā nodarītos ievainojumus viņš pamatoja ar to, ka nav gribējis tur atrasties kameras biedru dīvainās uzvedības dēļ.
Varasiestāžu pārstāvja versija
Igaunijas mediji publicēja Austrumviru apriņķa prokuratūras prokurora palīga Jirgena Hiva komentāru — viņš paziņoja, ka pierādījumi un desmitiem liecību demonstrē pavisam citu ainu.
Hivs paskaidroja, ka kareivis sācis pašsakropļošanos drīz vien pēc tam, kad armijā saņēmis C kategorijas autovadītāja tiesības.
Jūlija sākumā konfrontācijas rezultātā kareivis pēc vienošanās ar prokuratūru tika piespriests sods — brīvības atņemšana uz sešiem mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu. Jaunietis noslēdza dienestu divus mēnešus pirms termiņa — tas viņam izmaksāja soda naudu un izdevumus advokātam 1050 eiro apmērā.
Ne jau visi mediji drīkst uzdot jautājumus Igaunijas Aizsardzības spēkiem par incidentiem
Sputnik Igaunija jau vēstīja, kā 2018. gada martā Igaunijas Aizsardzības spēku Otrās kājnieku brigādes Kuperjanova kājnieku bataljona kareivis guvis šautu ievainojumu Tapas kara pilsētiņā. Bataljona komandieris informēja, ka jaunais vīrietis pats sevi sašāvis, lai gūtu ilgotu šautu ievainojumu piemiņai par kara dienestu.
Portāls saņēma konfidenciālu informāciju no ievainotā kareivja biedriem, kas atšķīrās no oficiālās versijas, un oficiālā pieprasījumā lūdza kompetentas iestādes pastāstīt, cik lielā mērā patiesībai atbilst saņemtā informācija par to, ka jaunais vīrietis nav sevi sašāvis ilgotās šāviena rētas dēļ, bet gan ievainots apšaudē mēģinājumā patvaļīgi pamest armijas daļu.
Izrādījās, daudzi Igaunijā nepiekrīt pasaulē pieņemtajiem žurnālistikas ētikas noteikumiem. Igaunijas armijas preses dienesta vadītājs majors Arvo Jiesalu nevis sniedza apstiprinošu vai noliedzošu atbildi Sputnik Igaunija, bet gan nez kāpēc izsūtīja komentāru par saņemto oficiālo pieprasījumu visiem igauņu medijiem, izņemot pašu Sputnik Igaunija. Interesanti, ka par spīti paša apgalvojumiem par to, ka Sputnik "cenšas izplatīt propagandiskus melus", majors Jiesalu pats izplatīja informāciju par krievvalodīgo karavīru iespējamo diskrimināciju Igaunijas armijā, nosūtot medijiem līdz ar savu komentāru arī Sputnik Igaunija jautājumus.
Sūdzēties ir velti
Jāpiebilst, ka laikā, kad igauņu mediji publicēja apsūdzības Sputnik Igaunija, pašā portālā nebija nekādas alternatīvas informācijas par apstākļiem, kādos karavīrs ticis ievainots.
Nebija arī ziņu par iespējamām problēmām, kādas krievvalodīgajiem kareivjiem varētu rasties Kuperjanova bataljonā.
Sputnik Igaunija vērsās ar sūdzību Igaunijas Preses padomē par ziņu portāliem, kuri pārkāpuši vairākus Žurnālista ētikas kodeksa punktus, publicējot majora Jiesalu melīgos apgalvojumus. Taču Igaunijas Preses padomē nepievērsa uzmanību Sputnik Igaunija argumentiem, tādējādi netieši atzīstot par labu nepierādītu slēdzienu publikāciju uz pieņēmumu pamata.