Politika

Iesalnieks dēvē par kalpiem deputātus, kuri nav aizlieguši aģitāciju krievu valodā

Iepriekš Latvijas Saeimas deputāti pieņēma lēmumu neaizliegt politisko aģitāciju citās valodās, tostarp arī krieviski.
Sputnik

RĪGA, 23. jūnijs — Sputnik. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks ir sašutis par to, ka deputāti noraidījuši partijas "Visu Latvijai!" ierosināto likumprojektu par politiskās aģitācijas aizliegumu krievu valodā. Šos politiķus viņš nosaucis par kalpiem.

Iepriekš deputāti neaizliedza politisko aģitāciju svešvalodās, citastarp arī krievu valodā.

"Nožēlojami, ka vēl 28 gadus pēc neatkarības atgūšanas Saeimas vairākumam ir kalpu domāšana. De facto divvalodība turpinās visos līmeņos," — vēsta Iesalnieks savā lapā Twitter.

​Partija "Visu Latvijai!" ierosināja papildināt arī Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar sodu par valsts valodas neizmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā 100-700 eiro apmērā fiziskām personām un 500-5000 eiro apmērā juridiskām personām.

Nacionālais bloks piedāvā aizliegt aģitāciju citās valodās ne tikai pirms Saeimas vēlēšanām, bet arī pirms pašvaldību vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms referendumiem un kampaņām likumu ierosināšanai.

Treibergs: latviešiem jābūt priekšniekiem, lai citi griež zivis

Partijas pārstāvji pauda pārliecību, ka piedāvātie grozījumi palielināšot nepieciešamību vēlētājiem apgūt latviešu valodu. Turklāt, pēc Nacionālās apvienības domām, jaunās normas veicinātu mazākumtautību iekļaušanos latviešu valodas telpā, tādējādi nodrošinot sabiedrības saliedētību.

Latvijas politiķu attieksme pret Nacionālās apvienības inicatīvu bija neviennozīmīga. Piemēram, "Vienotības" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens paziņoja, ka partija atbalsta koalīcijas partnera piedāvājumu, bet Zaļo un zemnieku savienība bija noskaņota skeptiski. ZZS saista Nacionālās apvienības aktivitāti ar nepārdomātiem priekšvēlēšanu lēmumiem.

Opozīcija kritizēja grozījumus, norādot, ka aizliegums aģitēt jebkurā valodā, izņemot valsts valodu, ierobežos krievvalodīgā elektorāta piekļuvi partijām, kuras ikdienā biežāk sazinas latviski.

Latvijā valsts valodas statuss piešķirts tikai latviešu valodai. 40% iedzīvotāju dzimtā ir krievu valoda, taču tai piešķirts svešvalodas statuss.