RĪGA, 22. jūnijs — Sputnik. 21. jūnijā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā par augstskolām, kas paredz aizliegumu studijām krievu valodā privātajās augstskolās un koledžās.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ierosinājusi ļaut augstskolām un koledžām, kuru programmas izstrādātas Augstskolu likumam neatbilstošās valodās, turpināt to īstenošanu līdz programmu akreditācijas termiņa beigām. Taču aizliegts uzņemt studentus šajās programmās pēc 2019. gada 1. janvāra.
Pašreizējais likums nosaka, ka svešvalodā ļauts īstenot apmācības programmās, kurās tas nepieciešams apmācību mērķu sasniegšanai (valodas un kultūras programmas).
Savu ierosinājumu IZM skaidro ar to, ka, ņemot vērā Izglītības likuma grozījumus sakarā ar mācību programmu īstenošanu vidējās izglītības posmā ir jānosaka konkrētas prasības mācību programmu valodām augstskolās un koledžās. Tā kā valsts regulē mācību programmu realizācijas kritērijus un to akreditācijas kritērijus, tai ir tiesības noteikt programmu valodas, uzskata IZM.
Līdz šim Augstskolu likums noteica valodu lietojumu tikai valsts augstskolās, taču augstākā izglītība ir valsts deleģēta funkcija, tātad, pēc IZM domām, tādas pašas izmaiņas nepieciešamas arī privātajās augstskolās.
Studijas augstskolās vēl joprojām būs iespējamas vienā no ES valodām. Latvijas valsts augstskolās studijas ES valodās iespējamas tikai atsevišķos gadījumos — ārvalstu studentiem programmās, ko paredz starptautiskās sadarbības līgumi. Pie tam ārvalstu studenti obligāti apgūst latviešu valodu, ja studijas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.
Iepriekš "Turības"rektors, Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis kritiski izvērtēja grozījumus, kuri liedz studijas krievu valodā privātskolās. Viņš uzsvēra, ka jebkuri ierobežojumi augstskolās bremzē augstākās izglītības attīstību. Grozījumiem būs arī ekonomiskas sekas: tiek, kuri iepriekš brauca uz Latviju mācīties krievu valodā, maksāja par to augstskolām, kuras savukārt maksāja budžetā. Latvija šo naudu zaudēs, pieņemot tamlīdzīgus grozījumus, uzsvēra Baumanis.
Atteikšanos no studijām krievu valodā privātajās augstskolās viņš nosauca par politiski motivētu un slikti pārdomātu soli.
Aizvadītajā gadā aptuveni trešā daļa studentu privātajās augstskolās mācījās krievu valodā.