RĪGA, 21. jūnijs — Sputnik. Plānotā naktīs strādājošo ātrās palīdzības brigāžu skaita samazināšana izraisījusi ne vien pašu neatliekamās palīdzības un mediķu arodbiedrības darbinieku, bet arī pašvaldību vadītāju neapmierinātību. Atsevišķos reģionos jau šobrīd pastāv "baltie plankumi" — rajoni, līdz kuriem mediķi var nokļūt ne ātrāk kā 25 minūtēs, savukārt nakts dežurējošo skaita samazināšana var novest pie tā, ka pie atsevišķiem slimniekiem ātrā palīdzība brauks vēl ilgāk, raksta Latvijas Avīze.
Iepriekš Neatliekamās medicīniskās palīdžibas dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule paziņoja, ka līdz gada beigām plānots divkāršot dienas brigāžu daudzumu, samazinot diennakts brigāžu skaitu.
Šobrīd 18 no 188 NMPD brigādēm ir dienas brigādes, pārējie strādā diennakts režīmā. Pēc izmaiņām dienas brigāžu skaits palielināsies līdz 36.
Cipule paskaidroja, ka 80% NMPD izsaukumu tiek saņemti dienas laikā. Tā piemēram, dienā Latvijā vidēji tiek saņemti 963 izsaukumi, uz kuriem izbrauc 188 brigādes, savukārt naktī — 243 izsaukumi, uz kuriem izbrauc 170 brigādes. Tādējādi, rodas paradokss — strādājot intensīvāk dienā, mediķi saņem mazāk, nekā par mazāk noslogotu darbu nakts laikā. "Ja mediķim dienā ir 20 izsaukumi, tad viņam ir jāsaņem vairāk nekā tam, kas naktī guļ," uzskata Cipule.
Turpmāk plānots organizēt brigādes atbilstoši izsaukumu profilam. Uz augstākās prioritātes izsaukumiem izbrauks divu veidu diennakts brigādes: brigāde ar diviem mediķiem un šoferi un ārsta-speciālista brigāde bez šofera.
Vidējās prioritātes izsaukumus apkalpos gan diennakts, gan dienas brigādes divu mediķu sastāvā bez šofera, zemas prioritātes izsaukumus — dienas un nakts brigādes, kurās būs arī students, kurš apgūst ārsta palīga profesiju.
Brigāžu pārveidošana skars apmēram ceturtdaļu no visām NMPD brigādēm.
Šo izmaiņu nepieciešamību Cipule skaidro ar virkni iemeslu. Tā ir medicīniskā personāla pieejamības samazināšanās, brigāžu pārklājuma pārplānošana demogrāfisko izmaiņu dēļ, resursu izmantošanas efektivitātes celšana.
Cipules priekšlikumus negatīvi uztvēra pašvaldību pārstāvji, paredzētā nakts brigāžu samazināšana var novest pie tā, ka kaut kur paliks tikai viena dežurējošā mašīna. Viņi uzskata, ka nedrīkst salīdzināt situāciju Rīgā un Daugavpilī ar lietu stāvokli laukos. Kamēr Daugavpilī pats tālākais attālums, kādā brauc ātrās palīdzības mašīna ir 10 kilometri, Krāslavas novadā tie ir apmēram 60 kilometri. Un ja naktī dežurēt paliks viena brigāde, pie dažiem pacientiem mediķi var arī nepaspēt atbraukt.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Artūrs Dukulis atzīmēja, ka novada teritorijā atrodas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku poligons un Kājnieku skolu, un ja tur naktī, piemēram, notiks nelaimes gadījums un vienīgā ātrās palīdzības brigāde dosies uz izsaukumu, tad citi pacienti vispār paliks bez palīdzības.
Tāpat pašvaldību pārstāvji pārmeta Cipulei to, ka uzzināt par izmaiņām NMPD var tikai medijos. Pati NMPD vadītāja uzskata, ka savlaicīgi sniegusi informāciju par plānotajiem jaunieviesumiem.