Iepriekš pirmdien Ukrainas prezidents paziņoja, ka Kijeva grasās izveidot Eiropas Savienībā grupu, kurai būs jāaptur "Ziemeļu straumes 2" celtniecība. Porošenko nosauca "Ziemeļu straumi 2" par "absolūtu politikāņu projektu, kas vērsts pret Ukrainu", un uzskata, ka projekta īstenošana atņems Ukrainas budžetam gandrīz 3 miljardus dolāru.
"Šobrīd mēs veidojam grupu Eiropas Savienībā, kurai būs jāaptur "Ziemeļu straume 2". Tieši tādēļ mēs aktīvi veicam pārrunas ar Vāciju. Aicinām viņus veidot starptautisku Ukrainas valsts gāzes transporta sistēmas vadības konsorciju. Taču dalības nosacījums ir "Ziemeļu straumes 2" apturēšana. Runāsim atklāti par to, ka mūsu partneri no ASV arī ir noskaņoti pret. Un neviens neies pret ASV sankcijām," — apgalvoja Porošenko savā blogā Medium platformā.
"Mēs zinām, ka atsevišķas valstis pauž savu nepiekrišanu. Tomēr vēlreiz atkārtojam: tas ir tikai un vienīgi komercprojekts, tam nav nekāda politiska zemteksta, un kaut kādā veidā pretoties šī projekta īstenošanai būtu neapšaubāmi, teiksim tā, brīvās konkurences principu un normu pārkāpums," — Peskovs atbildēja uz lūgumu komentēt Ukrainas prezidenta iniciatīvu.
Viņš atgādināja, ka "Ziemeļu straume 2" ir liels starptautisks projekts, kas citastarp tiek īstenots ar mērķi nodrošināt Eiropas enerģētisko drošību. "Ziemeļu straumes 2" projekta ietvaros Krievija cieši sadarbojas ar Vāciju un vairākām citām valstīm, piebilda Krievijas prezidenta preses sekretārs, vēsta RIA Novosti.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzesvada cauruļu celtniecību ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes caur Baltijas jūru līdz Vācijai. Jauno cauruļvadu plānots uzbūvēt blakus esošajai "Ziemeļu straumei". Aprīlī Gazprom valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers teica, ka Gazprom varētu saglabāt gāzes tranzītu caur Ukrainu pēc 2019. gada 10-15 miljardu kubikmetru gāzes apjomā gadā, ja Ukraina pierādīs jaunā līguma ekonomisko saprātību.
Jau saņemtas gāzesvada būvatļaujas no Vācijas, Zviedrijas, Somijas un pirmo — no Krievijas. Izņemot otru Krievijas atļauju, kompānijai Nord Stream 2 atlicis tāpat iegūt būvatļauju no Dānijas.
Ar projekta kritiku uzstājas atsevišķas rietumvalstis. "Ziemeļu straumes 2" pretinieku vidū ir Lietuva, Latvija un Polija. Šo valstu parlamentu vadītāji paziņoja, ka gāzesvada celtniecība ir "politisks" projekts. Arī Ukrainas un ASV varas iestādes pastāvīgi kritizē "Ziemeļu straumi 2" — Kijeva baidās pazaudēt ienākumus no Krievijas gāzes tranzīta caur tās teritoriju, savukārt Vašingtona cer īstenot savus SDG piegādes plānus Eiropā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina nepolitizēt "Ziemeļu straumi 2" un paziņoja, ka Maskava to uzskata tikai par ekonomisku projektu.