Politika

Lemberga viedoklis par Ušakova un Brigmaņa partiju koalīciju

Venstpils mērs Aivars Lembergs pastāstīja, cik ticama ir Zaļo un zemnieku savienības koalīcija ar "Saskaņu" jaunajā Saeimā.
Sputnik

RĪGA, 14. jūnijs — Sputnik. Partijas "Latvijai un Ventspilij" līderis, Ventspis mērs Aivars Lembergs uzskata, ka Zaļo un zemnieku savienība un Saskaņa būtu izveidojušas koalīciju jau 10. Saeimā, 2010. gadā, ja būtu vēlējušas, ziņo Mixnews.lv.

Savu viedokli Lembergs pauda, komentējot asociētā profesora un politologa Ojāra Skudras teikto, kurš iepriekš minēja, ka pašreiz Latvijā redzamā politisko spēku izvietojuma apstākļos ZZS un "Saskaņa" saņems balsu vairākumu Saeimā un varētu izveidot koalīciju.

Pusgads līdz vēlēšanām: nacionāļu "trolings", gausā "Saskaņa" un elektorāta dusmas

Lembergs atgādināja, ka 2010. gadā ZZS un Saskaņas centram bija iespēja izveidot koalīciju, jo partijas atradās starp trim līderiem, par ko balsis atdeva lielākā daļa vēlētāju, taču tā vietā koalīciju ar ZZS izveidoja "Vienotība", kura demonstrēja labāko rezultātu 10. Saeimas vēlēšanās, un ministru prezidenta posteni ieņēma šīs partijas loceklis Valdis Dombrovskis.

Lembergs atgādināja, ka Skudra bija Latvijas Komunistiskās partijas propagandas nodaļas instruktors, tagad kļuvis par Latvijas universitātes profesotu, un norādīja, ka viņa domām nepiekrīt.

"Šā gada 6.jūnijā radio "Baltkom" biedrs un kungs Skudra, prognozējot nākamās Saeimas vēlēšanu rezultātus, pauž savu revolucionāro pārliecību, ka "Saskaņai" kopā ar ZZS nākamajās vēlēšanās varot būt absolūtais vairākums parlamentā ~ 57% visu balsu.

Politologs: Latvijas jaunieši neies uz vēlēšanām, bet gan brauks strādāt uz Rietumiem

"Tātad tas ir "Saskaņas" aicinājums Vējonim beidzot dot pirmo roku valdības sastādīšanai. Ir skaidrs, ka Lembergs un daži citi ZZS politiķi iestājas par tādas valdības veidošanu. Tur nav šaubu," balstoties savā nesatricināmajā partijnieka pārliecībā, apgalvo Skudra," — vēsta Lembergs.

Ventspils mērs uzsvēra, ka 2010. gadā tikai Latvijas eksprezidents, "Reformu partijas" līderis Valdis Zatlets neapšaubīja nepieciešamību uzaicināt "Saskaņu" koalīcijā, taču, kad ātri zaudēja interesi par "Saskaņu", kad izgāzās viņa mēģinājums vēlreiz sēsties prezidenta krēslā.

"Nekļūdams par Valsts prezidentu otrajam pilnvaru termiņam, šis pilsonis draudēja pat ar tankiem ("mūs tikai ar tankiem var piespiest mainīt šo lēmumu") un aicināja "Saskaņu" koalīcijā, cerēdams uz vismaz Saeimas priekšsēdētāja amatu 11. Saeimā. Tieši Zatlera partijas valde 2011. gada oktobrī pieņēma lēmumu veidot koalīciju ar "Saskaņas centru".  Ne Lemberga, ne ZZS tur pat tuvumā nebija," — bija sašutis Ventspils mērs.

Koalīcija ar Rīgas mēra Nila Ušakova partiju "Saskaņa" netiks veidota, iepriekš apgalvoja ZZS līderis Augusts Brigmanis. Viņš uzsvēra, ka nevēlas sadarboties ar sociāldemokrātiem, un, pēc viņa domām, Latvijas Krievu savienības darbības rezultātā radikāli noskaņotie krievvalodīgie vēlētāji no "Saskaņas" novērsīsies.

Tāpat Brigmanis atzīmēja, ka parlamentā saglabāsies pašreizējā koalīcija, ja "Vienotība" iekļūs jaunajā Saeimā.

Būt vai nebūt koalīcijai

Toties Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Artis Pabriks, gluži pretēji, tur aizdomās "Saskaņu" un ZZS par vēlmi veidot koalīciju jaunajā Saeimā. Šādu domu radījuši balsojuma rezultāti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā 1. jūnijā, kurā "Saskaņas" un ZZS deputāti nolēma noraidīt Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu ieviest skolas gaitas no sešu gadu vecuma.

Kā Latvijas pilsētās sadzīvo "Saskaņa" un ZZS

Taču maijā notikušās aptaujas rezultāti liecina, ka pagaidām Ušakova partijas reitings pārsniedz Brigmaņa partijas rādītājus. Par "Saskaņu" gatavi balsot 19,1% respondenti. ZZS saņēmusi 14,6%, bet trešajā vietā izrādījusies Nacionālā apvienība, par kuru bija gatavi balsot 7% aptaujāto. "Vienotība" saņēma tikai 3,7%.

Jāpiebilst, ka 13,7% respondentu maijā norādīja, ka vēlēšanās nepiedalīsies, bet 27,5% vēl nav izlēmuši, kādai partijai dos priekšroku.