Latvijas jaunā nelaime – sausums. Trauksmi ceļ augļkopji

Aizvadītajā gadā plūdi sabojāja gradu, kartupeļu un biešu ražu, bet šogad apdraudēti augļi un ogas – ūdeņus nomainījis sausums un karstums.
Sputnik

RĪGA, 14. jūnijs — Sputnik. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka gandrīz visā Latvijā vērojams valgmes trūkums. Lielākais sausums iestājies Kurzemē, Zemgalē un Rīgā, vēsta Mixnews.lv.

Pēdējo 40 dienu laikā Pāvilostā un Ventspilī konstatēti tikai 2 mm nokrišņu, jeb nepilni divi litri uz kvadrātmetru. Meteonovērojumu stacijā Stendē šajā periodā konstatēti 2,4 mm nokrišņu.

Sausums Latvijā var atstāt mājlopus bez graudiem un zāles

Kuldīgā, Kolkā, Mērsragā, Saldū un Rucavā, kā arī valsts centrālajā daļā — Dobelē un Rīgā šajā periodā konstatēti nepilni 10 mm nokrišņu. Lielāks daudzums nokrišņu Vidzemē un Latgalē — no 30 līdz 63 mm.

Jāpiebilst, ka klimatiskā nokrišņu norma, ņemot vērā vidējos datus periodā no 1981. līdz 2010. gadam, sastāda 49 mm maijā un 74 mm jūnijā.

Augļkopju nelaime

Tamlīdzīgi laikapstākļi ir ļoti nelabvēlīgi augļu un ogu ražai — šogad tās apjoms var būt par 40% mazāks nekā parasti, informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome.

Augļkopji jau cietuši vērā ņemamus zaudējumus pavasara salnu un rudens lietavu rezultātā, taču tagad ražu var sabojāt sausums un karstums. Dārzi izkalst, aizmetušies augļi nobirst, atliek tikai sīki apšaubāmas kvalitātes augļi.

"Vai sāksies baravikas ap Līgo dienu?": Latvijas iedzīvotāji palielījušies par agro ražu

Latvijas augļkopju asociācijas aplēses liecina, ka prognozējamie zaudējumi dzērvenēm sastāda 40-50%, saldajiem ķiršiem — 50-80%, dārza mellenēm — 40%, zemenēm — 60%, upenēm, ērkšķogām un avenēm — 70%.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs paskaidroja, ka augļu un ogu ražības problēmu rada tas, ka augļu dārzus nav iespējams iestādīt no jauna vai izvēlēties citu kultūru, lai mazinātu zaudējumus, kā tas iespējams, piemēram, ar sējumiem un dārzeņiem. Tāpēc karstums nodara nopietnu kaitējumu nozarei.

Speciālisti jau vēstīja, ka Latvijā gaidāma slikta augļu un ogu raža. Pie tam atzīmēts, ka augļu agrīnās šķirnes sausums ietekmēs mazāk, taču spēcīgāk cietīs vēlīnās šķirnes. Latvijas augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte paskaidroja, ka aizmetņi krīt no kokiem valgmes trūkuma dēļ. Viņa piebilda, ka situācija ir labāka dārzos, kuros iekārtotas laistīšanas sistēmas.

Lopkopju nelaime

Iepriekš vēstīts, ka ilgstošais karstums apdraud graudaugu sējumus un lopbarībai paredzētās zāles platības.

Siltā laika dēļ ziemāji šogad savārpojušies ātrāk nekā parasti, rudzi sāka ziedēt jau maija beigās. Taču sausums mazina augu iespējas saņemt uzturvielas no augsnes.

Kritiskākā situācija veidojusies Kurzemē, kur vasarāji izkalst un zālei draud izdegšana. Ja sausums turpināsies, nopļautās pļavas izdegs. Tas nozīmē, ka lopiem gaidāms bada gads.

Ūdens nepietiks

Šogad Latvijā iestājās netipiski karsts un sauss pavasaris, tāpēc jau ilgu laiku saglabājas ugunsbīstamības brīdinājums mežots, turklāt Rīgu okupējušas ievu tīklkodes.

Šonedēļ prognozes liecina, ka Latvijā tomēr varētu sākties lietus, lai arī Latvijas dienvidu daļā gaisa temperatūra celsies līdz +28…+29 grādiem un aukstums nav gaidāms. Tiesa, speciālisti uzskata, ka, neskatoties uz gaidāmo lietu, valgme būs nepietiekama, tāpēc lielākajā daļā meža platību Latvijā saglabāsies paaugstinātas ugunsbīstamības režīms.