RĪGA, 11. jūnijs – Sputnik. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs kritizēja Latvijas Ekonomikas ministriju, kas neatbalsta mazkvalificēta darbaspēka piesaistīšanu, raksta Dienas Bizness.
"Nesaprotu Ekonomikas ministriju (EM), kas runā, ka jāved iekšā augstākās raudzes cilvēki. Šādi cilvēki ir tepat Latvijā, bet mums vajag lēto darbaspēku, kas dara papildu darbus. Zivju nozares pārstāvji saka, ka mūsu cilvēkiem jābūt cehu priekšniekiem, bet tie, kas griezīs zivīm galvas nost vai zivis vērs uz stieplītēm, lai ir ārzemnieki," — pateica Treibergs.
Pēc viņa domām, Latvijā jāieved strādnieki, jo nav kam strādāt.
"Mēs, lauksaimnieki, atbalstām strādnieku ievešanu uz trīs mēnešiem. Ir jāmazina birokrātija šajā procesā. Mums ir nesaprotami, kāpēc viesstrādniekam jāmaksā vidējā alga valstī. Lai viņš saņem to, ko ir nopelnījis," — uzsvēra Treibergs.
Tāpat viņš pieminēja arī citus ierobežojumus. Tostarp, mežu izmantošanas ierobežojumu.
"Man neliekas normāli, ka trešo daļu no meža nevaram izmantot. Ja tam jāsapūst, tas man nav saprotami. Tas ir saskaņā ar zaļo draugu vēlmēm. Manā pagastā piecu, sešu zaļo vārnu dēļ simtiem ha mežu nevar izmantot. Es saprastu, kad putni ligzdo vai perē, tad jāierobežo. Bet ir laiks, kad viņi tur nedarbojas, un to vajag izmantot. Jāsaprot, ka mums nauda ir jāsaražo. Mēs gribam dziedāt, dejot un svinēt, bet negribam ražot," — paziņoja Treibergs.
Latvijā pēdējo desmitgadu laikā vērojama darbaspējīgu iedzīvotāju samazināšanās. Pēc aplēsēm republika, kurā dzīvo ap 2 miljoniem cilvēku, pēdējo 10 gadu laikā emigrācijas un mirstības līmeņa pārsvara dēļ zaudējusi no 250 līdz 400 tūkstošiem cilvēku.
Latvijas uzņēmēji sūdzas par darba roku trūkumu un lūdz varas iestādēm mīkstināt darba migrantu uzturēšanās režīmu valstī. Vieni no pēdējiem par viesstrādnieku piesaistīšanu iestājās lauksaimniecības ražotāji: latvieši neiet strādāt uz laukiem pat par 1100 eiro lielu algu. Taču viedokļi jautājumā par viesstrādnieku piesaistīšanu ir atšķirīgi, daudzi politiķi iestājas pret mazkvalificētā darbaspēka piesaistīšanu.
Piemēram, Tieslietu ministrijas parlamenta sekretārs Jānis Iesalnieks paziņoja, ka Latvijā jālaiž tikai augsti kvalificētus viesstrādniekus, zivis bundžās bāzt var arī latvieši.
"Mums nav vajadzīgs aizstāt kādā zivju cehā darbiniekus un vest iekšā citus, kas bāzīs zivis bundžās. Ja mēs šādās [mazkvalificētās] profesijās ielaižam iekšā viesstrādniekus, tas nozīmē, ka esam gatavi aizstāt Latvijas iedzīvotājus ar citiem, kas ir gatavi strādāt par lētāku samaksu," — paziņoja Iesalnieks.
Taču aicināt profesiju pārstāvjus, kuri saistīti ar intelektuālo darbu, Latvijas varas iestādes ir gatavas.
Februāra beigās Ministru Kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto profesiju sarakstu, kurās tiek prognozēts ievērojams darba spēka deficīts un ir atļauts piesaistīt darbiniekus no citām valstīm.
Ārzemju strādniekus varēs piesaistīt darbam 237 profesijās, tādās nozarēs kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, IT, pārstrādes rūpniecība, elektrotehnika, celtniecība, finanšu analīze, zvejniecības kuģu, lidmašīnu vadīšana un citas.