Viedoklis

Džordžs Soross: šī Eiropas Savienība ir salūzusi, es radīšu jaunu

Pazīstamais oligarhs un politiskais aktīvists Džordžs Soross, uzstājoties Eiropas Starptautisko attiecību padomes sēdē Parīzē, paziņoja, ka pasaule tuvojas lielai finansiālai krīzei, ka "greizi ir aizgājis viss, kas varējai aiziet greizi" un tālāk būs tikai sliktāk.
Sputnik

No vienas puses globalizētajā mūsdienu pasaulē plaša finansiālā krīze ir ļoti slikta ziņa visiem, jo pašizolēties no tās diezin vai izdosies, no otras puses, jāpiebilst, ka Krievijas valsts intereses ne tikai nesakrīt ar amerikāņu oligarha interesēm, bet arī bieži vien ir diametrāli pretējas, atgādina Ivans Daņilovs, bloga Crimson Alter autors portālā RIA Novosti.  

Vai aspektos, kas skumdina un biedē Džordžu Sorosu, atrodams arī kaut kas labs Krievijai? Jautājums ir svarīgs un ļoti praktisks, jo, principā, Sorosam ir taisnība — pasaules finanšu tirgus gaida smagi laiki.

Dana Reizniece-Ozola: krīze Itālijā var izrādīties pārāk smaga Eiropai

Soross gan nav nekāds lielais krievu literatūras pazinējs, taču savā uzrunā pūlējās precīzi norādīt, kas pie visa vainīgs, un piedāvāja savu glābšanas recepti. Vaina par visām nelaimēm un problēmām uzvelta Donaldam Trampam personīgi — viņa dēļ izjukusi transatlantijas savienība starp ASV un ES. Soross izteicās skaidri un gaiši: viņaprāt, savienība, kas lielā mērā noteica pasaules likteni pēckara periodā, ir "iznīcināta".

"Jau vairākas nedēļas ne tikai Eiropu, bet arī visu pasauli šokē prezidenta Trampa darbības," — viņš piebilda. Zināmā mērā amerikāņu prezidentam ir izdevies tas, kas līdz šim šķita neiespējams. Vēl pavisam nesen ne prātā nevarēja ienākt, ka kāds varētu pārliecināt rietumu ekspertu sabiedrību par to, ka vispasaules ļaunuma sakne nav meklējama Krievijā un pasaulē ir vismaz viena globālā problēma, kuras autors nav Vladimirs Putins. Tramps šo uzdevumu ir paveicis spīdoši, un, spriežot pēc viņa kareivīgajiem izteikumiem, apstāties viņš negrasās.

Džordžs Soross piebilda arī to, ka Eiropas Savienībā iestājusies krīze, kas apdraud pat tās pastāvēšanu: "Tā vairs nav tika metafora vien, ka Eiropai draud dzīvības briesmas. Tā ir baismīga realitāte."

Polija velk "dibenā" Baltijas attiecības ar Briseli

Pēc amerikāņu oligarha domām, ES ir trīs galvenās problēmas: teritoriālā dezintegrācija, nepareiza ekonomiskā politika un bēgļu krīze. Ar teritoriālo dezintegrāciju viņš domāja Lielbritānijas izstāšanos no ES, pie tam pats pūlas to anulēt, iepludinot naudu ietekmīgu britu politiķu grupā, kuri organizē "otro referendumu par Brexit", kas ļautu atcelt pirmās balsošanas rezultātus.

Ar nepareizu ekonomisko politiku Soross domā visu, ko Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas vadība darījusi pēc 2008. gada krīzes, kad Vācija pacentās iespēju robežās piespiest pārējos alianses locekļus dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem. Amerikāņu oligarhs domā, ka pareizā izeja no situācija ir pavisam citāda: vajag, lai visa ES ielīstu vēl lielākos parādos un iztērētu naudu ekonomiskās izaugsmes atiestatīšanai. Viņš uzsvēra, ka bēgļu krīze un ES ekonomiskās problēmas rada apstākļus tādu līderu ietekmes augšanai, kā Ungārijas premjers Viktors Orbans, kurš ne tikai pretojas Eiropas varas struktūrām, bet arī pūlas kļūt par "savas Kristīgās Eiropas vīzijas aizstāvi, kurš met izaicinājumu vērtībām, kas liktas Eiropas Savienības pamatos". Šajā gadījumā jāsaka "paldies" Sorosam par tik atklātu atzīšanos — sak ES "pamatvērtības" ir pretējas kristietības principiem. Tiesa, nav gan ne mazākās vēlēšanās pievienoties oligarha  bēdās par to, ka nu tās ir apdraudētas.

Dzīve pēc Brexit: nabagā Latvija neietiks Eiropas Savienotajās Valstīs
Dažu dienu laikā politiskā krīze Itālijā no jauna saasināja Eiropas banku sektora problēmu. Formulējot to rupji un shematiski, situācija ir sekojoša: Itālijai (un daudzām citām ES valstīm) piederība eirozonai ir īsta cilpa kaklā, kas bremzē ekonomisko izaugsmi, jo nav iespēju izmantot valūtu kursus, lai pasargātos no importa un stimulētu savu eksportu vai vismaz importa aizvietošanu. Taču izeja no eirozonas nekavējoties apgrūtina to parādu apkalpošanu, ko pati valsts, tās pilsoņi, kompānijas un bankas saņēmušies Eiropas valūtā, un, pilnīgi iespējams, ka šī problēma tiks "atrisināta" ar maksājumu pārtraukšanu, kas savukārt nesis kolosālus zaudējumus privātajiem kreditoriem un pat ECB, kas Itālijas  gadījumā būs spiesta ne tikai glābt ES bankas, bet arī (ļaunākajā gadījumā) saņemt zaudējumus savā itāļu valsts obligāciju portfelī aptuveni divu triljonu eiro apmērā. 2008.-2009. gg. prakse liecina, ka tāda mēroga banku krīze nekavējoties skars visu pasauli. Patiešām, šāda scenārija riska dēļ kritās amerikāņu banku akcijas, atbildot uz negatīvajām ziņām no Itālijas.

EUObserver: kāpēc Centrāleiropā ir tik daudz eiroskeptiķu
Krīzi Itālijā, iespējams, izdosies kārtējo reizi "aprakt ar naudas kalniem", taču tas būs tikai pagaidu risinājums, kurš mazinās simptomus, taču neatrisinās fundamentālo problēmu. Džordžs Soross uzstāj: ES vajag steigšus "izgudrot sevi no jauna", citādi drīz vien tā pazudīs. Viņš cer, ka "Eiropas projekta" kolapsa draudi liks "ES valstīm atlikt pie malas savas nacionālās intereses, lai saglabātu savienību". Var droši apgalvot, ka Soross un viņa kolēģi — oligarhi, kā arī daudzi Eiropas politiķi darīs visu iespējamo, lai piespiestu Eiropas valstis "izgudrot ES no jauna", turklāt paveikt to tā, lai jaunajā organizatoriskajā shēmā viņām nebūtu ne mazākās iespējas aizstāvēt savas nacionālās intereses. Patiešām, būtu vērts "izdomāt" jaunu Eiropas Savienību, taču ne jau kā centralizētu "valstu cietumu", bet gan kā Eiropas sabiedrību, kurā katra valsts var īstenot savu attīstības potenciālu. Šajā kontekstā daudziem ES valstu vadītājiem, kurus piespiež atteikties no suverenitātes un savām interesēm, sadarbība ar Krieviju var kļūt ļoti pievilcīga.

Krievija — tas ir tāds "antisoross", tas ir, mēs vienmēr atzīstam citu valstu tiesības uz savām interesēm, kā arī piedāvājam savstarpēji izdevīgu sadarbību, nevis upurus "Eiropas projekta" antikristīgo ideālu vārdā. Spriežot pēc tā, cik ļoti Eiropas līderi, no Emanuela Makrona un Angelas Merkeles līdz pat Boiko Borisovam cenšas steigšus labot attiecības ar Vladimiru Putinu, Eiropa pakāpeniski atradinās no vēlmes aizstāvēt "Sorosa intereses" un atgriežas pie nepieciešamības aizstāvēt pašai savas intereses.