Igaunija draud Krievijai ar Tomskas un Omskas zaudēšanu

Igaunijas bijušais vadītājs Tomass Hendriks Ilvess uzsvēra, ka viņa valsts "diskreditēšanas kampaņa" no Krievijas puses ilgst jau 27 gadus.
Sputnik

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess paziņoja intervijā "Evropejskaja Pravda", ka uzbrukuma gadījuma viņa valstij, Krievija varētu pazaudēt veselu lielo pilsētu virkni.

Atbildot uz jautājumu par Krievijas draudu pastāvēšanu Igaunijai, Ilvess paskaidroja, ka "militārajā nozīmē" šādu draudu šodien nav. Pēc viņa sacītā, šāda situācija kļuva par Igaunijas NATO dalības "priekšrocību".

Igaunija vēlas iesaistīt ES robežas iekārtošanai ar Krieviju

"Protams, Krievija varētu uzbrukt Igaunijai — tomēr drīz pēc tam viņa varētu pazaudēt pat Omsku un Tomsku, nerunājot jau par Sanktpēterburgu," paziņoja Ilvess.

Turklāt bijušais prezidents uzsvēra, ka ar Krievijas "draudiem" šodien tiek domāts Igaunijas "diskreditēšanas kampaņa", kura, pēc viņa sacītā, ilgst 27 gadu garumā. Taču bijušais politiķis cer, ka Krievija var mainīties tik tālu, ka draudi no tās puses zudīs.

"Es neuzskatu, ka agresija ir krievu ģenētiskā koda daļa!" beigās pateica bijušais Igaunijas vadītājs.

2016. gadā Ilvess, saskaņā ar projekta "Mēs runājam krieviski" datiem, tika atzīts Igaunijā par "gada rusofobu". Līdz šim šo statusu divus gadus pēc kārtas piešķīra Igaunijas valdībai, taču situāciju laboja premjerministrs Jiri Ratass, kurš atvēra sociālajā tīklā Facebook lapu krievu valodā.

Baltijas valstu un Polijas premjeri Tallinā apspriedīs nākotni

Pēdējā laikā no Baltijas politiķu lūpām arvien biežāk skan paziņojumi par it kā augošajiem Krievijas "draudiem". 2016. gadā NATO samitā Varšavā tika pieņemt lēmums par alianses militāro kontingentu izvietošanu Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā.

Maskava vairākkārt uzsvērusi, ka negrasās uzbrukt nevienai no Ziemeļatlantijas alianses valstīm, taču NATO izmanto "rietumu histēriju" savas klātbūtnes palielināšanai pie Krievijas austrumu robežām.