RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Latīņamerikas iedzīvotājiem ir iespēja saņemt patiesu informāciju par notikumiem Krievijā un Eiropā, pateicoties aģentūrai Sputnik, paziņoja Urugvajas viceprezidente, valsts Senāta priekšsēdētāja Lūsija Topolanski. Topolanski ieradās Maskavā, lai piedalītos Starptautiskā parlamentārisma attīstības forumā, kurš notiks pirmdien Tautsaimniecības sasniegumu izstādē, vēsta RIA Novosti.
"Mums, Latīņamerikā, trūkst mediju, kuri sniegtu tiešu informāciju no (jūsu) valsts. Par laimi, ir aģentūra Sputnik, taču, iespējams, derētu izveidot informācijas apmaiņu ar informācijas aģentūru starpniecību, lai mēs varētu arī saņemt ziņas no citiem avotiem. Mums ir nepieciešams signāls no Krievijas. Diktatūras laikā Urugvajā mēs saņēmām informāciju, izmantojot radio, tolaik ļoti svarīgi bija saņemt informāciju no ārpasaules, tostarp, no Krievijas," — paziņoja Topolanski tikšanās laikā ar Krievijas Valsts Domes spīkeri Vjačeslavu Volodinu.
"Šobrīd būtu svarīgi attīstīt šādus sakarus, šādu signālu no Krievijas, lai mēs saņemtu reālu notiekošā versiju. Politiķiem ir savi (informācijas ieguves kanāli), savukārt parastiem iedzīvotājiem nav tādas iespējas," — atzīmēja viņa.
Kā piemēru Urugvajas Senāta priekšsēdētāja atgādināja notikumus ap Krimu 2014. gadā, kad "mēs saņēmām pretrunīgu informāciju", un vienkāršiem iedzīvotājiem bija grūti saprast notiekošo.
"Kad ir tikai viena valsts, kura raida savu notikumu versiju, mēs saņemam izkropļotu informāciju," — pasūdzējās viņa.
Sputnik Rietumeiropā
Pirms gada Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par pretdarbību Krievijas medijiem, kuri it kā organizējot "naidīgu propagandu". Par galvenajiem draudu nesējiem tika nodēvēta aģentūra Sputnik un telekanāls RT, bet dažos dokumenta punktos pat tika ierosināts ieviest cenzūru.
Krievija vairākkārt uzsvērusi, ka bezprecedenta spiediens pret Krievijas žurnālistiem rietumvalstīs atgādina informācijas telpas tīrīšanu. Tas neatbilst starptautiskajām tiesību normām, kas paredz vienlīdzīgas tiesības saņemt informāciju un brīvi paust savu viedokli.
Taču Krievijas žurnālisti joprojām saskaras ar visdažādākajiem ierobežojumiem. Piemēram, Latvijā līgumu ar portālu Sputnik lauza nacionālā informācijas aģentūra LETA, un korespondenti bieži saskaras ar Drošības policijas īpašu interesi.
Jāpiebilst, ka starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana uzslavēja NEPLP par auditorijas piesaistīšanu Sputnik.
Liegums izmantot Sputnik materiālus samulsinājis arī latviešu žurnālistus. Daudzi atzīmējuši, ka Sputnik saturs nereti nepieciešams, lai vispusēji atspoguļotu notikumus.