RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Ja Serbija būtu atzinusi Krimu par Krievija daļu, tas nozīmētu Kosovas neatkarības atbalstīšanu, vēsta RIA Novosti. Par to republikas prezidents Aleksandrs Vučičs pastāstīja intervijā franču izdevumam Monde.
"Mēs neatzinām Krimu par Krievija daļu. Ja mēs to būtu darījuši, tas nozīmētu, ka mēs atbalstām Kosovas neatkarību. Taču nostādiet sevi mūsu vietā. Kas no pastāvīgajiem ANO Drošības Padomes locekļiem atbalsta mūsu valsts robežu saglabāšanu? Krievija. Vai mēs varam iešaut sev kājā?" — pateica Vučičs.
Tāpat viņš atgādināja, ka 2014. gadā Belgrada neatbalstīja sankcijas pret Maskavu, kaut gan skaidri paziņo par savām Eiropas ambīcijām. Turklāt, ja Serbija tolaik jau būtu Eiropas Savienības daļa, tai nāktos izpildīt visas vienotās ārpolitikas saistības. Līdz ar to prezidents pauda cerību, ka pēc gadiem pieciem-sešiem attiecības ar Krieviju pilnībā izmainīsies.
Turklāt, Vučičs paziņoja, ka Belgradas eirointegrācija un labas attiecības ar Maskavu nav pretrunā viens ar otru.
"Nav nekādu pretrunu. Francijas prezidents pateica to pašu, ka Krievija ir draudzīga valsts. No mūsu puses mēs vēlamies nostiprināt tradicionālo saikni ar Krieviju, mūsu tirdzniecības sadarbību. Militārajā ziņā mēs saglabājam neitralitāti. Tomēr, protams, mēs atrodamies ceļā uz Eiropu. Es par to paziņoju gan Briselē, gan Vašingtonā, gan Maskavā, un Vladimirs Putins nekad neko nav teicis pret mūsu Eiropas ambīcijām," — noslēgumā paziņoja republikas prezidents.
Krima iekļāvās Krievijas sastāvā pēc 2014. gada martā organizētā referenduma rezultātiem. Par šo lēmumu nobalsoja vairāk nekā 95% pussalas iedzīvotāju. Tautas aptauja notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par "īslaicīgi okupētu teritoriju".
Pie tam Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka pussalas pievienošanās Krievijai atbilst starptautiskajām tiesiskajām normām un ANO Statūtiem.