RĪGA, 31. maijs — Sputnik. Latvija var palikt tā saucamajā enerģētiskajā gredzenā BRELL, Rīga pragmatiski risina jautājumus enerģijas jomā, paziņoja ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas Valsts universitātes Starptautisko attiecību fakultātes profesors Nikolajs Meževičs intervijā Baltnews.lv.
"Es pieļauju, ka Latvija tomēr paliks BRELL. Lieta tāda, ka Lietuvas Seims nesen pieņēma likumu, ka valsts vairs nepirks Baltkrievijas elektroenerģiju, bet Latvija, neskatoties uz Lietuvas valdības vairākkārtējiem lūgumiem, neko tamlīdzīgu nav darījusi. Tātad jautājums par Baltkrievijas enerģijas iegādi Latvijai joprojām ir aktuāls un tā var izveidot pieslēgumu un saņemt enerģiju gan no Zviedrijas, gan Baltkrievijas, tādējādi nesagraujot BRELL galīgi," – teica Meževičs.
Pie tam, pēc viņa domām tuvāko 5-7 gadu laikā nekas radikāls ar BRELL nenotiks.
"Jā, puses joprojām sniegs draudīgus paziņojumus, veiks tehniskos sagatavošanas darbus, taču nekādu lēmumu nebūs, jo visi saprot, ka tas nevienam nav izdevīgi. Tāpat domāju, ka arī Krievija pirmā no BRELL neizstāsies, taču būs tam gatava," – uzsvēra Meževičs.
Eksperts atzīmēja, ka gala patērētājiem Baltijā enerģētiskā gredzena laušana nozīmēs tarifu augšanu.
"Galu galā jebkādi pieslēgumi, savienojumi, reformas, honorāri un komandējumi uz Japānu pēc pieredzes gulsies uz gala patērētāja pleciem. Rodas jautājums, kas notiks ar ekonomiku, ja par elektrību viesnīcā, uzņēmumā vai ofisā nāksies maksāt vairāk?" – norādīja Meževičs.
Pēc viņa domām, Baltijas izstāšanās no BRELL nostādīs izdevīgākā stāvoklī uzņēmumus no Polijas, Zviedrijas, Somijas, no kurienes "plūdīs" elektroenerģija. "Tieši no viņu uzņēmumiem būs atkarīgs, kādu cenu par elektroenerģiju maksās patērētājs Latvijā, Igaunijā un Lietuvā," – uzsvēra eksperts.
Lietuva, Latvija un Igaunija pauda vēlmi izstāties no enerģētiskā gredzena BRELL, lai nodrošinātu neatkarību no enerģētiskās sistēmas, kas ir kopīga ar Krieviju. Saskaņā ar Eiropas Komisijas un Baltijas valstu parakstīto memorandu, līdz 2025. gadam visām trijām valstīm vajadzētu sinhronizēties ar Eiropas Savienības energotīkliem.
Latvija un Igaunija šo lēmumu uzskata par "tehniski nedrošu" un iebilst pret šo variantu. 23. maijā Baltijas enerģētiskā tirgus savienojumu plāna darba grupas tikšanās laikā Briselē tika iesniegti ar projektu saistītie pētījumi. Tika panākta vienošanās par tikšanos jūnijā, lai parakstītu politisko vienošanos starp EK, Latviju, Lietuvu, Poliju un Igauniju par sinhronizāciju ar Eiropu.
Lietuva jau aktīvi gatavojas projekta īstenošanai. Februāra sākumā kļuva zināms, ka Lietuvas elektroenerģijas sadales operators Litgrid sāk transformatoru apakšstaciju "Ignalina" un "Utena" rekonstrukcijas projektu Lietuvas un kontinentālās Eiropas elektroenerģijas līniju sinhronizācijai. Par apakšuzņēmējiem izraudzīts Zviedrijas un Šveices koncerns ABB un Lietuvas celtniecības uzņēmums Kauno tiltai. Līgums ar apakšuzņēmējiem 23,9 miljonu eiro apmērā tika parakstīts 10. aprīlī.
Krievija plāno pabeigt pasākumus Baltijas valstu izslēgšanai no kopējās energosistēmas 2018. gada pirmajā pusē.