Nesen Baltijas politiskās dzīves miegaino ritējumu pārtrauca Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tvīts – viņš ziņoja par savāl lietišķajām pusdienām Viļņā kopā ar Krievijas opozicionāru Mihailu Hodorkovski.
Visus ieintriģēja ministra frāze par Krievijas iekšpolitikas un ārpolitikas perspektīvu apspriešanu, kas, iespējams, attiecināma uz Rinkēviča vizīti Krievijas opozīcijas forumā Lietuvā, vai varbūt tomēr uz pusdienām ar Hodorkovski.
Patiešām, kāpēc gan Latvijas ārlietu ministram, kuram it kā vajadzētu pūlēties uzturēt normālas attiecības ar kaimiņvalsti, vajadzētu sēsties pie pusdienu galda ar vienu no galvenajiem Krievijas opozicionāriem un apspriest Krievijas iekšpolitiku.
Protams, Rinkēvičs jau ticies ar Hodorkovski Viļņā pirms trim gadiem līdzīgā pasākumā, taču tolaik notika tikai neilga lietišķa saruna. Toties tagad bija izraudzīts pusdienu formāts, kas paredz ilgstošu un neformālu sarunu.
Pamēģināsim analizēt šo tikšanos, kas absolūti neatbilst Latvijas politikas ierastajam kontekstam, ņemot vērā "laiku, vietu un apstākļus".
Vispirms atzīmēsim, ka Rinkēviča un Hodorkovska tikšanās notika pēc ASV lēmuma radīt spēcīgu politisko kustību, kas apvienotu ārzemēs dzīvojošos Krievijas pilsoņus. Ieceres mērķis – līdz 2024. gadam, pirms nākamajām Krievijas prezidenta vēlēšanām radīt alternatīvu Krievijas politiskajai sistēmai.
Piemēram, par to runā jau ilgu laiku ASV dzīvojošais ASV pilsonis Semjons Vendrovs, vervēdams jaunā politiskā spēka piekritējus. Jāpiebilst, ka viņš sevi pozicionē kā Politisko prognožu institūta vadītāju. Interesanti, ka, saskaņā ar amerikāņu plāniem, šai politiskajai organizācijai vajadzētu strādāt visās valstīs, kur dzīvo Krievijas pilsoņi.
Kā gan tādos apstākļos piemirst Latviju? Pavisam nesen no Krievijas aizbēdzis radikālais nacionālists Rīgā nodibināja Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociāciju (AREM). Interesanti, ka neskatoties uz Savvina radikālajiem uzskatiem, Latvija viņam ātri vien piešķīra politisko patvērumu. Pa Rīgu klīst baumas, ka AREM uzrauga Satversmes aizsardzības birojs, ar ASV un NATO saistīta struktūra.
Ja papildināsim šo pasjansu ar faktu, ka Rīgā atrodas opozicionārās "Medūzas" galvenā mītne, mozaīka kļūst pavisam interesanta. Bet kas par to visu maksās? "Medūzai" un Savvinam ar visu viņa AREM?.
Te nu pie apvāršņa parādās pircējs – oligarhs Hodorkovskis. Lai arī zaudējis lauvas tiesu bagātības, viņam tomēr ir pietiekami daudz "sīcenes" kabatās un bankās.
Tāpēc pieņemsim, ka Rinkēvičs un Hodorkovskis apsprieda Krievijas politiskās ārzonas attīstības iespējas Latvijā, kas veidos amerikāņu ieplānotās politiskās sistēmas elementu. Starp citu, šajā kontekstā jāpatur prātā, ka Krievijas pirmo revolucionāro avīzi "Kolokol" Aleksandrs Gercens tāpat izdeva ārzemēs. Un revolucionāru kodols veidojās aiz Krievijas robežām.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.