Politika

EP deputāte augstu novērtēja pirmās tiesas prasības pret Facebook

Personas datu aizsardzības vienotā reglamenta (GDPR) stāšanās spēkā Eiropas Savienībā, iespējams, liks lielākajam sociālajam tīklam pasaulē uzklausīt lietotāju kritiku.
Sputnik

RĪGA, 31. maijs — Sputnik. Lielākais sociālais tīkls pasaulē – Facebook – nav pelnījis aklu uzticību, ir stingri jāseko tam, kā sociālā tīkla vadība pilda jaunos personas datu aizsardzības noteikumus. Tā Eiropas Parlamenta deputāte no Igaunijas, valdošās Centriskās partijas locekle Jana Toma komentēja Vispārējo datu aizsardzības reglamentu (GDPR), kas stājies spēkā Eiropas Savienības teritorijā 25. maijā. Šis dokuments paredz interneta lietotāju tiesību stingrāku aizsardzību, vēsta Sputnik Igaunija.

Zakerbergs apsūdz Krieviju par "bruņošanās sacīkstēm" Facebook tīklā

Janas Tomas birojs informēja, ka 22. maijā Eiropas Parlamentā sākās debates, kurās piedalījās Facebook dibinātājs un īpašnieks Marks Zakerbergs. Jana Toma pastāstīja, ka pasākums noritējis neveiksmīgi, un galvenie jautājumi: par Facebook monopola stāvokli, par to cilvēku likteni, kuri neizmanto Facebook, par kaitējumu kompensācijām palikuši bez atbildes.

Tūlīt pēc GDPR stāšanās spēkā tika iesniegtas pirmās tiesas prasības pret Facebook un diviem tā pielikumiem – WhatsApp un Instagram. Prasītāji apgalvo, ka atbildētāji nekad nav piedāvājuši lietotājiem reālu izvēli attiecībā uz viņu datu pārraidi. Ja cilvēks nepiekrīt, viņš vienkārši nevar izmantot savu lietotāja kontu Facebook.

Eiropas Parlamenta plenārsēdē Jana Toma augstu novērtēja pirmās prasības, kas iesniegtas pret Facebook:

"Es apsveicu digitālo aktīvistu prasību iesniegšanu – par savām tiesībām ir jācīnās. Tamlīdzīga attieksme pret lietotājiem ir absolūti nepieņemama. Ar Zakerberga atvainošanos un rokasspiedienu nepietiek, lai Facebook izvairītos no tālākas izmeklēšanas."

Iepriekš vēstīts, ka ES Personas datu aizsardzības vienotais reglaments stājās spēkā vienlaikus lielākajā daļai ES valstu, taču virkne valstu nepaspēja to iekļaut nacionālajā likumdošanā. Jaunais likums paredz bargus sodus par personisko datu konfidencialitātes saglabāšanas un apstrādes prasību pārkāpumiem (līdz 4% no pieķertās kompānijas globālā gada apgrozījuma).

Šī gada 25. maijā, pl. 1.26 Austrijā, Beļģijā, Francijā un Vācijā sāktas četras tieslietas apsūdzībās par privātās dzīves konfidencialitātes noteikumu pārkāpumiem pret amerikāņu interneta resursiem Facebook, Instagram, WhatsApp un Google.