RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Lietuva ir čempions darba migrācijas ziņā ES valstīs, taču Latvija tai piekāpjas pavisam mazdrusciņ, vēsta Eurostat.
Pētījums apliecināja, ka 3,8% visu ES valstu darbspējīgie pilsoņi (vecumā no 20 līdz 64 gadiem) nedzīvo savā dzimtenē. Pirms desmit gadiem šis rādītājs sastādīja 2,5%.
"Čempiona" vietu darba imigrācijas jomā ieņēma Rumānija — aiz valsts robežām dzīvo gandrīz piektā daļa tās iedzīvotāju (19,7%). Otrajā vietā izrādījusies Lietuva (15%). Tai seko Horvātija (14%), Portugāle (13,9%), Latvija (12,9%) un Bulgārija (12,5%). Dzimtās valstis darba meklējumos visretāk pamet Vācijas (1%), Lielbritānijas (1,1%), Zviedrijas un Francijas (pa 1,3%) iedzīvotāji.
Aiz savu valstu robežām dzīvojošo Lietuvas, Latvijas un Bulgārijas iedzīvotāju skaits būtiski pieaudzis kopš 2007. gada, bet Kipras iedzīvotāji sākuši atgriezties majās — 2007. gadā ārzemēs dzīvoja 7,1% kipriotu, bet 2017. gadā — tikai 3,9%.
Izglītoti cilvēki bieži vien ir mobilāki nekā tie, kam augstākās izglītības nav: vidēji 30,1% ES pilsoņu ir augstākā izglītība, bet starp ārvalstīs dzīvojošajiem — 32,4%. Īpaši spilgti to apliecina Francija (augstākā izglītība ir 62,5% ārvalstīs dzīvojošo franču, taču pašā Francijā iedzīvotāju vidū augstākā izglītība ir 34,6%), un Vācija (54,5% un 26,7% atbilstoši). Taču sešas ES valstis visbiežāk pamet tie, kam augstākās izglītības nav. Šī tendence vērojama Bulgārijā, Horvātijā, Portugālē un visās trijās Baltijas valstīs.
Bezdarba līmenis ārvalstīs dzīvojošo vidū ir zemāks nekā mājāspalicēju vidū. Lielākais kontrasts vērojams Grieķijā (darbs ir 77,3% grieķu citās ES valstīs un tikai 57,8% valstī dzīvojošo), Horvātijā (79,8% pret 63,2%) Spānijā (78,95 un 65,5%), Itālijā (75,6% un 62,3%) un Polijā (81,8% un 70,9%).