RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Ja Čehija nenosūtīs karavīrus NATO misijā Baltijas valstīs, tas kaitēs valsts prestižam aliansē, paziņoja NATO Militārās komitejas vadītājs ģenerālis Petrs Pāvels intervijā Čehijas TV, vēsta RIA Novosti.
Čehijas Aizsardzības ministrija plāno paplašināt savu karavīru skaitu ārvalstu misijās Afganistānā, Irākā un Mali, kā arī nosūtīt nelielu kontingentu dalībai NATO misijā Baltijas valstīs. to paredz arī centriskās kustības ANO un sociāldemokrātu koalīcijas vienošanās — partijas patlaban noslēdz pārrunas par jaunās valdības sastādīšanu. Parlamenta vēlēšanas Čehijā notikai 2017. gada oktobrī.
Taču Voitehs Filips, Čehijas Komunistiskās partijas vadītājs, kura iepriekš piekrita atbalstīt jauno kabinetu balsojumā parlamentā, piektdien paziņojis, ka viņa partijas biedri piekrīt tikai ANO Drošības Padomes apstiprinātajām ārvalstu misijām. NATO misijas Afganistānā un Baltijā pie tām nepieder. Kustības ANO un sociāldemokrātu līderi paziņoja, ka nevēlas komunistu spiediena rezultātā mainīt koalīcijas vienošanās tekstu un pievilt sabiedrotos NATO.
"Tā ir viņu problēma. Lai tādā gadījumā meklē (parlamentāro — red.) atbalstu citur," — viņu izteikumus komentēja Filips intervijā avīzei Právo.
Bez Komunistiskās partijas deputātiem jaunajai valdībai trūkst astoņu balsu, lai saņemtu nepieciešamo vairākumu — 101 balsi (no 200), apstiprinot to parlamentā.
Atbildības mērs
"Tas (atteikšanās nosūtīt čehu karavīrus uz Baltiju) kaitētu mūsu attiecībām ne tikai ar Baltijas valstīm un alianses austrumu spārnu. Arī pārējie partneri — šīs akcijas dalībnieki — to uztvertu kā nepietiekamas solidaritātes un lojalitātes izpausmi NATO ietvaros," — norādīja Pāvels, kurš iepriekš ieņēma Čehijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka posteni.
Ģenerālis Pāvels pievērsa uzmanību arī tam, ka jaunajā valdības līgumā tiek atcelts no 2020. gada līdz 2021. gadam Čehijas pienākums palielināt aizsardzības izdevumus līdz 1,4% no IKP un vispār netiek pieminēta nepieciešamība sasniegt šo izdevumu pieaugumu līdz 2% IKP līdz 2024. gadam, kā to plānoja iepriekšējais kabinets. Pēc Pāvela domām, alianses valstis to var uzskatīt par saistību pārkāpumu.
"Visas NATO valstis ņems vērā, ka mērs, kādā viens vai otrs alianses loceklis izpilda savas saistības, ir viņa atbildības mērs koalīcijas partnera statusā," — uzsvēra ģenerālis.
Pāvels uzskata, ka bruņoto spēku finansējuma jautājums būs viens no svarīgākajiem gaidāmajā NATO samitā. Tas ietekmēs arī ASV attieksmi pret partneriem aliansē, piebilda ģenerālis.