RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Rīgas brīvostas kravu apgrozījums 2018. gada laikā samazinājies par 6,3%, salīdzinot ar pagājušā gada analoģisku periodu. Šā gada pirmajos četros mēnešos tika pārkrautas 11,449 miljoni tonnu kravu, teikts ostas vietnē.
Visvairāk samazinājies lejamkravu pārkraušanas apjoms: četros mēnešos tika eksportētas 1,352 tonnas naftas produktu un 16,8 miljoni tonnu sašķidrinātās gāzes — par 40,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2017. gadā. Naftas produkti veidoja 11,8% no visām pārkrautām kravām.
Četros mēnešos visvairāk pārkrauts beramo kravu — 7,371 miljoni tonnu, kas ir par 4,5% mazāk nekā 2017. gadā. Lielāko daļu pārkrauto kravu Rīgas ostā sastāda ogles — 40,3% — (2017. gadā — 35%). Ostā pārkrauto ogļu apjoms — 4,613 miljoni tonnu, kas ir par 1,3% mazāk nekā gadu iepriekš.
Graudu pārkraušana pieaugusi par 35,9% — līdz 557 tūkstošiem tonnu. Tomēr minerālmēslu pārkraušana ievērojami samazinājās — par 22%, līdz 690,1 tūkstošiem tonnu.
Ģenerālo kravu apjoms ir 2,709 miljoni tonnu (+23,1%). Konteineru kravas sastāda 13,4% no visām pārkrautām kravām. Kokmateriālu pārkraušana pieauga — par 56%, līdz 783,5 tūkstošiem tonnu.
Aprīlī ostā pārkrautas 3,226 miljoni tonnu kravu, tai skaitā 2,165 miljoni tonnu beramkravu, 757,7 tūkstoši tonnu ģenerālo kravu un 302,7 tūkstoši tonnu lejamkravu.
Pērn četros mēnešos Rīgas ostā tika pārkrautas 12,225 miljoni tonnu kravu.
Iepriekš Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks prognozējis, ka ostas kravu apgrozījums šogad varētu samazināties vēl par četriem miljoniem tonnu kravu jeb par 12%.
"Saasinoties ģeopolitiskajai situācijai, ir viennozīmīgi skaidrs, ka (..) kravu apmērs būtiski samazinās," — atzīst Ameriks. — Tostarp Rīgas ostā būtiski krities pārkrauto naftas produktu apmērs. Domāju, ka nākotnē [naftas produktu] Rīgā būs ļoti maz, kas ir saistīts ar ģeopolitiku," — teica vicemērs.
Viņaprāt, ja "pastiprināsies cīņa ar Krieviju, tad simtiem cilvēku var palikt bez darba."
Viņš uzskata, ka runas par to, ka ES solidaritātes pēc varētu novirzīt caur Latviju kādas kravas, ir nepamatoti.
Latvijas, tāpat kā citu Baltijas valstu tranzīta sektors zaudējis lielu daļu kravu, ņemot vērā Krievijas nodomu attīstīt pašmāju infrastruktūru Baltijā un palielināt Ļeņingradas apgabala dzelzceļa caurlaides spēju.
Organizācijas "Baltijas asociācija — transports un loģistika" dati liecina, ka četru gadu laikā dzelzceļa pārvadājumi samazinājušies par 23%, Latvijas ostu apgrozījums — par 16%, un tautsaimniecība zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro.
Asociācija publicēja atklātu vēstuli Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas un Eiropas komisijas viceprezidentam Valdim Dombrovskim, kurā aicināja izstrādāt ostu atbalsta programmu.
Tā varētu paredzēt kravu pārvirzīšanu no citām ES ostām. Līdzīgas programmas Eirppas mērogā ieviestas vairākās nozarēs ar mērķi samazināt bezdarbu, informēja asociācijas vadītāja Inga Antāne.