RĪGA, 4. maijs — Sputnik. Latvijas valdība atbalstījusi Satiksmes ministrijas piedāvājumu par Latvijas Dzelzceļa finanšu rezerves izveidi "slikto laiku" gadījumam, vēsta tvnet.lv.
Saskaņā ar valdības rīkojumu, uzņēmuma peļņa par 2017.-2021. gadu tiks atstāta LDz rīcībā un izmantota rezerves izveidei. Tas nozīmē, ka šajos gados iegūto peļņu uzņēmums varēs izmantot darbības attīstībai, dzelzceļu infrastruktūras projektu īstenošanai vai finanšu stabilitātes nodrošināšanai.
Tāpat Ministru Kabinets izdeva rīkojumu, ka līdz 2022. gada LDz nemaksās valstij dividendes.
Premjerministrs Māris Kučinskis iepriekš paziņoja, ka Satiksmes ministrija piedāvājusi izveidot drošības fondu, kurā koncentrētos LDz peļņa "slikto laiku" atnākšanas gadījumam.
2017. gadā Latvijas dzelzceļu pārvadājumi samazinājās par 8,4%, salīdzinot ar 2016. gadu, un sastādīja 43,792 miljonus tonnu. Koncerna peļņa pirms nodokļu nomaksas 2017. gadā sastādīja 800 tūkstošus eiro. Paša LDz kapitāla apjoms gada beigās bija vienāds ar 315,2 miljoniem eiro — kopš 2016. gada beigām tas palielinājies par 23,2 miljoniem eiro.
Eirokomisijas vicepriekšsēdētājs Valdis Dombrovskis atzīmēja, ka dzelzceļu tranzīta apjomu kritums jau ir ietekmējis Latvijas ekonomiskās prognozes.
"Atbilstoši Eiropas Komisijas pavasara prognozei Latvijas ekonomikas izaugsme šogad tiek prognozēta 3.3%. Salīdzinot ar iepriekšējo prognozi, Latvijas izaugsmes temps nedaudz samazināsies saistībā ar problēmām banku sektorā un dzelzceļa tranzīta kravu apjoma kritumu," uzrakstīja Dombrovskis savā Twitter lapā.
LDz neplāno atcelt projektus
Iepriekš Latvijas Dzelzceļa valdes loceklis Aivars Strakšas pastāstīja, ka tranzīta kravu apjoma samazināšanās apstākļos kompānija cer uz valdības finansējumu. Viņš norādīja, ka Latvija šodien ir viena no divām valstīm Eiropā, kur infrastruktūru joprojām uztur tikai no tiem līdzekļiem, kurus maksā biznesa pārvadātāji, citās valstīs daļu finansējuma piešķir budžets.
Tāpat Strakšas paziņoja, ka Latvijas Dzelzceļš tranzīta samazināšanās apstākļos neplāno mazināt infrastruktūras jaudu — terminālu jaudas samazinājušo ostu pieredze rāda, ka augstākajos periodos viņas ir spiestas atteikties no kravām, jo netiek galā, taču katra zaudētā tonna var nozīmēt pazaudētu nozares klientu.
Pēc viņa sacītā, plānos paliek gan elektrificēšana, gan pieņemšanas parka un šķirošanas kalniņa celtniecība Daugavpilī, otru sliežu ceļu celtniecība Mangaļsalā, vienota vadības centra izveide.