RĪGA, 3. maijs — Sputnik. Tiem, kurus neapmierina politika attiecībā pret kreivu valodu Latvijā, jābrauc prom uz Krieviju, uzskata Tieslietu ministrijas parlamenta sekretārs, Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Iesalnieks.
Par to viņš uzrakstīja Twitter.
"Ja kādam šeit, Latvijā, nepatīk un visu gribas krieviski, tad droši var doties atpakaļ uz Tēvzemi!" teikts paziņojumā.
Tvīts papildināts ar haštegiem #1maijs #ŽdanokasGājiens, kā arī ar padomju plakātu "Māte-dzimtene sauc".
Zem šī paziņojuma Sergejs vaicā, ko darīt, ja dzimtene ir Latvija, bet vectēvs un vectēva tēvs runājuši krieviski.
"Darīt to, ko darītu ikviens inteliģents cilvēks. Cienīt savu dzimteni, iemācīties valsts valodu, skolā mācīties valsts valodā. Un mājās ar vectēvu runāt savā un viņa dzimtajā valodā. Tā no tiek visur Eiropā un ASV, tikai pie mums ir protesti," atbild viņam Santa Vegnere.
Kā jau stāstīja Sputnik Latvija, par spīti Santas Vegneres un daudzu citu latviešu nacionālistiskās elites pārstāvju pārliecībai, galvenās starptautiskās vienošanās aizstāv nacionālo mazākumtautību tiesības runāt un mācīties dzimtajā valodā, savukārt Latvijā apstiprinātā skolu reforma pārkāpj veselu virkni starptautisko konvenciju par cilvēktiesībām.
Pasūdzējās Drošības policijā
Uz bilingvālās izglītības aizstāvju gājienu Rīgā reaģēja arī cita, mazāk ietekmīga latviešu nacionālistu organizācija — Nacionālā savienība "Taisnīgums".
Tās valde vērsās Drošības policijā ar lūgumu pārbaudīt, vai viens no pirmā maija gājiena plakātiem ar uzrakstu "Katram rusofobam — kārtīgu zārku" nekurina nacionālo naidu. Iesniedzēji uzskata, ka tas ir "tiešs aicinājums iznīcināt" tos latviešus, kuri atbalsta Kārļa Šadurska reformu.
Vērts atzīmēt, ka šis plakāts izraisīja neviennozīmīgu reakciju arī pašiem protestētājiem.
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis aprīļa sākumā pasludināja likuma grozījumus "Par izglītību", kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā līdz 2021./2022. mācību gadam.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra reformu ārkārtīgi negatīvi, aizritējuši vairāki protesta mītiņi. Tostarp, vecāki pauda raizes par izglītības kvalitāti, kuru iegūs viņu bērni pēc reformas stāšanās spēkā — raizes izraisa pedagogu trūkums, kuri spētu ātri pāriet no mācībām krievu valodā uz pasniegšanu latviešu valodā.
Krievijas varas iestādes negatīvi attiecas pret Latvijas Izglītības ministrijas mēģinājumiem iznīdēt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo iestāžu uzmanību Latvijas varas iestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā.
Krievijas Valsts Dome pieņēmusi iesniegumu par ekonomiskajiem mēriem attiecībā pret Latviju sakarā ar likuma grozījumu pieņemšanu "Par izglītību", saskaņā ar kuriem līdz 2021. gadam ir jāpabeidz nacionālo mazākumtautību skolu pāreja uz latviešu valodu. Pasākumi varētu skart finanšu operācijas, muitas nodevas, tūrisma nozari, kā arī starptautiskus tirdzniecības līgumus.