Politologs: NATO dislocēs karavīrus Latvijā pēc sirds patikas

Latvijas paziņojumi liecina, cik lielā mērā NATO zaldāti kaitina sabiedrību, taču, pēc alianses domām, tas nav šķērslis papildu spēku dislokācijai.
Sputnik

RĪGA, 27. aprīlis — Sputnik. NATO var nosūtīt uz Latviju tik lielu skaitu karavīru, cik uzskata par nepieciešamu, neskatoties uz tās iebildumiem, uzskata politologs, vēstures zinātņu kandidāts Mihails Smoļins.

Iepriekš Latvijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka neredz nepieciešamību paplašināt alianses militāro klātbūtni valsts teritorijā. AM valsts sekretārs Jānis Garisons informēja, ka patlaban no kvantitatīvā viedokļa NATO spēki Latvijā ir pietiekami.

Latvija nevar uzņemt vairāk NATO karavīru

"Domāju, šo Latvijas paziņojumu itin labi iespējams koriģēt noteikta spiediena apstākļos. No otras puses, tas ir ļoti raksturīgs. Baltijas medij publicē papilnam skandālu par to, kā šie drosmīgie zaldāti uzvedas Latvijas, Lietuvas un igaunijas pilsētās. Runa ir par izvarošanām, tračiem dzērumā, kautiņiem un tā tālāk. Acīmredzot, pat tik daudzi kareivji no NATO valstīm jau kaitina ne tikai Latvijas sabiedrību, bet arī eliti. Tāpēc tika publiskots tamlīdzīgs izteikums. Taču, domāju, noteikta NATO spiediena apstākļos šie vārdi tiks ņemti atpakaļ, un nākotnē NATO dislocēs Latvijā tik lielu skaitu kareivju, cik tā vēlēsies," — pauda Smoļins radio Sputnik ēterā.

2016. gadā NATO samitā tika pieņemts lēmums dislocēt Baltijas valstīs un Polijā daudznacionālos bataljonus pēc rotācijas principa, aizbildinoties ar tā saucamo "Krievijas augošo agresiju".

Krievija vairākkārt paziņoja, ka nav ieinteresēta palielināt spriedzi pie savām robežām, neīsteno un neplāno agresības darbības nevienā reģionā.

Bergmanis nosauca Latviju par pieredzējušu hibrīdo karu dalībnieku

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO vadībai tas ir labi zināms, taču alianse ar izdomātu ieganstu joprojām paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu norādīja, ka NATO jau dislocējusi Baltijas valstīs un Polijā uzbrukuma grupējumu, ko veido 10 tūkstoši karavīru. Viņš uzsvēra, ka šī iemesla dēļ Krievija uzturēs savus bruņotos spēkus līmenī, kas garantē Krievijas un tās sabiedroto militāro drošību.