"Zarnica" aiz atslēgas: Latvijas skolniekus paglābs no Krievijas "vervēšanas"

Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumi neļaus Latvijas skolniekiem spēlēt "Zarnicu" Krievijā, taču deputāti jau ir gatavi nodrošināt viņiem militārās nometnes valsts teritorijā.
Sputnik

RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik. Latvijas jauniešu dalība militarizētās nometnēs Krievijas Federācijas teritorijā ir absolūti nepieļaujama un ir jābūt ierobežotai ar likumu, paziņoja deputāts un Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis Kārlis Seržants Latvijas Radio Ziņu dienestam.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrības lietu komisijas deputāti 24. aprīlī ar balsu vairākumu pieņēma 29 bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumus. Grozījumi nodoti Saeimas izskatīšanai trešajā, jau galīgajā lasījumā.

Baltija gatavo bērnus partizānu karam: maskēšanās un krosi ar AK-47 maketiem

Kā atzīmē radiostacijas korespondente Svetlana Gintere, visasākās diskusijas Saeimā izraisīja 21. un 22. grozījums, kurus iesniedza Seržants. Saskaņā ar šiem grozījumiem, bērns, jaunāks skolnieks vai pusaudzis drīkst piedalīties tikai tādos pasākumos, kuri neapdraud viņa drošību, un deputāts neslēpj, no kurienes, pēc viņa domām, izriet draudi.

"Varu pateikt tieši: likums virzīts uz to, lai mūsu pilsoņi, mūsu iedzīvotāji nebraukātu uz kaut kādām nometnēm Krievijā, uz kaut kādām pēcpadomju telpām. Jo mēs redzam, kas Krievija notiek ar to militarizāciju. Tur jau bērnu dārzā, es atvainojos, formastērpos staigā ar Georga lentītēm. Mūsu jaunieši nonāk Krievijas ietekmē," paziņoja Seržants.

Cilvēktiesību komisijas loceklim deputātam Igoram Zujevam grozījumi izraisīja iebildumu. Jo problēma, pēc viņa domām, nav valstī, bet konkrētos cilvēkos, kuri varētu darboties jebkuras valsts teritorijā.

"(Grozījumi) skanēs apmēram tā: Latvijas bērniem būs aizliegts piedalīties militarizētās spēlēs visās teritorijās, izņemot tās valstis, ar kurām ir parakstīts līgums par dubultpilsonību… Mēs saprotam, ka tas nozīmē: Krievijā — aizliegt… Un, ja tās pašas Brazīlijas teritorijā tās pašas spēles rīkos krievu virsnieki, pieņemsim — kā tad tas būtu jāizskata? Vairāk jautājumu, nekā atbilžu. Tādēļ mēs šo jautājumu atlikām," paskaidroja Zujevs.

Par šādu grozījumu iesniegšanas ieganstu, kā viņš uzskata, kļuva spēle "Zarnica".

"(Tas) tiek pasniegts tā, (ka) it kā censtos savervēt (mūsu jauniešus). Cik man ir zināms, no Latgales bērni ir braukuši uz Krieviju, tur piedalījušies šādos, nu, ne bērnu pasākumos, tā saucamās Zarnicās, vai kā viņas tur pie viņiem saucās, es neatceros. Vadībai, acīmredzami, nepatika, ka bērni izbrauc, spēlē militārās spēles, vēl jo vairāk — Krievijas teritorijā," pastāstīja viņš.

Skeptiski pret grozījumiem attiecās arī citi deputāti — piemēram, deputāts Artuss Kaimiņš, kurš vispār nosauca tos par priekšvēlēšanu populismu. Neskatoties uz to, grozījumu ar balsu vairākumu tika pieņemti un nodoti galīgajam lasījumam Saeimā.

Taču bez militārajām nometnēm Latvijas skolnieki nepaliks: Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija piedāvāja sagatavot Saeimas lēmuma projektu par militārās mācības ieviešanu kā obligāto mācību priekšmetu.

Times: Lietuvā tiek apmācīti partizāni "Krievijas okupācijas" gadījumam

Deputāti bija vienisprātis, ka militārās lietas teorētiskā daļa ir jāpasniedz 10. un 11. klasēs, savukārt militārās nometnes ir jāorganizē pēc 11. klases, nevis pēc 12. klases, kā tas bija plānots iepriekš. Militārās lietas teorētiskā apmācība būs obligāts mācību priekšmets, taču praktisko daļu nevar padarīt par obligātu, jo, kā noteica deputāti, iesaistītās puses neesot tam gatavas.

Aizsardzības ministrija jau aprēķinājusi, ka šāda obligātā mācību priekšmeta ieviešana skolās izmaksās valstij apmēram 17 miljonus eiro. tiesa, šobrīd ir grūti teikt, kāds finansējums būs nepieciešams, ja priekšmets tomēr tiks ieviests kā izvēles priekšmets, jo nav zināms, cik skolas iesniegtu pieteikumu tā ieviešanai.

Kā jau ziņoja Sputnik Latvija, pērn Latvijas ĀM pieprasīja starptautiskā bērnu centra "Artek" vadībai Krimā ziņas par Latvijas bērniem, kuri apmeklējuši nometni. "Artek" vadība datus nesniedza un pārsūtīja Latvijas pieprasījumu Krievijas ĀM.