RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Restorāna īpašniece Agneta Niedra pastāstīja, ka Latvijā bieži runā par labi apmaksāta darba trūkumu, taču viņas restorāns pie tam nevar atrast oficiantes, kas būtu ar mieru pelnīt 1500-3000 eiro mēnesī, pie tam saņemot 15 brīvdienas.
Niedra pastāstīja, ka viņas ģimene, kurai pieder restorāns, mēnešiem ilgi nevar atrast darbiniekus, it īpaši oficiantus, lai arī šajā darbā var saņemt itin labu algu. Galu galā bieži vien viņai pašai nākas apkalpot klientus.
"Mēs ar mammu aizpildām visus robus – gan apkalpojam klientus, gan vedam tomātus no Centrāltirgus… pašas esam gan PR speciālistes, gan trauku mazgātājas vienā personā. Bieži pati esmu viesmīle, jo te kāda saslimst, te tiek "ieslēgta dzīvoklī" un tā tālāk," — stāsta Niedra savā lapā Facebook.
Viņa pastāstīja, ka pēdējo reizi, kad aizvietojusi oficianti, saņēmusi 100 eiro dzeramnaudās dienā, neskaitot algu un bonusus.
"OK, mans restorāns, mani klienti – strādāju no sirds, tāpēc arī dzeramnauda lielāka, BET te apsēdos un parēķināju – izdarot pusi no tā, ko daru es, pat visslinkākā viesmīle saņems 1500 eiro mēnesī (alga + dzeramnaudas)," – pārdomā restorāna īpašniece.
Pie tam oficiantiem viņas restorānā jāstrādā tikai 16 dienas mēnesī, turklāt uzņēmums piedāvā bezmaksas pusdienas, dažādas sociālās garantijas un vakaros pat aizved mājās pēc ilgas darba dienas.
"Kāpēc nav viesmīļu? Meitenes tiešām dod priekšroku augstpapēžu kurpēm un ofisa krēslam – pat tad, ja par to saņem divreiz mazāk?" – Agneta ir neizpratnē.
Iepriekš līdzīgas grūtības aprakstīja arī citu ekonomikas nozaru pārstāvji. Piemēram, "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja Maira Dzelzkalēja-Burmistre stāstīja par kadru trūkumu lauksaimniecībā – vietējie iedzīvotāji nevēlas strādāt pat par 1100 eiro. Līdzīgas problēmas vērojamas arī kokapstrādes nozarē. Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts paziņoja, ka nozare saskaras ar strādnieku trūkumu. Latvijas iedzīvotājus, tostarp arī jauniešus neinteresē harvesteru operatoru alga (aptuveni 2000 eiro mēnesī).
Pie tam aptaujas liecina, ka jaunieši Latvijā vēlas ieņemt vadošus amatus un saņemt lielākās algas Austrumeiropā: 57,3% aptaujas dalībnieku Latvijā vēlas kļūt par vadītājiem, pie tam puse no viņiem plāno strādāt tikai starptautiskā darba vidē. Gandrīz trīs ceturtdaļas (74%) jauniešu atzina, ka ir gatavi pārcelties uz citu valsti. Jaunieši vēlas saņemt vidēji 1591 eiro pēc nodokļu atrēķina – vairāk nekā citās Eiropas valstīs.