RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. No 2021. gada Latvija saņems mazāk naudas no ES – tas ir skaidrs, taču vēl jāsaprot, par cik tieši. Iespējams, Baltijas valsts zaudēs piekto daļu dotāciju, uzskata eksperti, kuri piedalījās diskusijā par šo jautājumu LTV7 raidījumā "Punkti uz i".
"Nē, nauda neizbeigsies, jo Eiropas Savienība turpinās pastāvēt. Patlaban Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka maijā iesniegs ierosinājumu par regulējumu nākamajam ES budžeta plānošanas periodam, tātad maija beigās mēs uzzināsim, kādi līdzekļi kādām programmām tiks ieplānoti," – paziņoja Finanšu ministrijas Eiropas fondu stratēģijas departamenta vadītāja vietnieks Boriss Kņigins.
Ja izmantot formulu, ko Eiropas Komisija izmantoja iepriekš, sadalot finanses un nosakot nacionālos apjomus laikā no 2014. līdz 2020. gadam, iznāks, ka finansējums jaunajā periodā var samazināties aptuveni par 20%, pieļāva Finanšu ministrijas pārstāvis. Viņš uzsvēra, ka pagaidām nav zināms, cik daudz naudas un kādiem projektiem tiks piešķirts, taču Latvija iecerējusi cīnīties par iespējami lielāku finansējumu.
Viņš paskaidroja, ka Latvija piekrīt iemaksu palielināšanai eirofondos. Pašlaik tiek apspriests pieaugums par 1,2 procentpunktiem. Kņigins Latvijas viedokli pamatoja vienkārši: no ES budžeta valsts caur kohēzijas politiku (valstu ekonomisko un sociālo atšķirību izlīdzināšana) saņem trīs līdz četras reizes vairāk nekā iegulda.
Bijušais ekonomikas ministrs, pētnieciskā centra Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja, ka ES vēl tikai gatavo savu ierosinājumu. To vēl nāksies apspriest un apstiprināt, un šim nolūkam nepieciešams laiks. Ja vienprātība netiks sasniegta līdz EP vēlēšanām, gaidāma mēnešiem ilga diskusija.
"Mīnus Lielbritānija, aptuveni (ja bez "alimentiem" – kompensācijām ES budžetā) mīnus 16-17%. Pēc tam, ja palielina finansējumu konkurētspējai, tas nāks par ļaunu kohēzijas programmām. Ja ieviesīs vēl vienu programmu robežu, galvenokārt – dienvidu robežu nostiprināšanai, arī tas būs uz kohēzijas rēķina. Tāpēc nosauktais cipars ir iespējams. Tā pagaidām ir zīlēšana kafijas biezumos. Taču skaidrs, ka būs mazāk, un domāju, ka būs daudz mazāk," – skaidroja Dombrovskis.
Par sliktāko scenāriju Latvijai viņš uzskata "Lielbritānijas aiziešanu bez alimentiem" un eirofondu līdzekļu sadali no kohēzijas fondiem konkurētspējas paaugstināšanas programmām, kurās Latvija nevar sekmīgi piedalīties. ES vēlme uzlabot drošību nozīmē nepieciešamību radīt budžetu robežu apsardzei, galvenokārt pret bēgļiem, un lielākā daļa naudas būs paredzēta ES dienvidu valstīm. Dombrovskis paskaidroja, ka Latvija, Igaunija un Somija, ņemot vērā to robežas ar Krieviju, var cerēt uz kaut kādām drupačām no šīs programmas, taču tās būs tieši drupatas.
Budžeta plānošana Eiropas Savienībā norit septiņu gadu budžeta periodu ietvaros. Pašreizējais budžeta periods ilgst no 2014. līdz 2020. gadam, nākamais sāksies 2021. gadā. Vēlāk ES ik gadus pieņem savienības budžetus gadam, un tajos tiek izdarītas korekcijas, kuras nevar pārsniegt saskaņotos septiņu gadu budžeta parametrus. ES budžeta ienākumu daļu veido dalībvalstu iemaksas, kas atšķiras pēc apjoma. Tās nepieciešamas saskaņot gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī.