Zatlers nesaskata militārus draudus Latvijai no Krievijas puses

Bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers izmantoja Krievijas mācības Baltijas jūrā, lai kārtējo reizi piedāvātu Zviedrijai un Somijai iestāties NATO.
Sputnik

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Krievijas rīcība varētu palīdzēt NATO un Baltijas valstīm, paziņoja bijušais prezidents Valdis Zatlers telekanāla LNT intervijā.

Viņaprāt, Krievija cenšas izmantot pret Baltijas valstīm iebiedēšanas taktiku — parādīt, ka tai ir ieroči, un viņa prot to izmantot. Neskatoties uz to, Zatlers ir pārliecināts, ka Krievijas militāro draudu Latvijai nav.

Zatlers: Latvijā arī naudas čemodāna nodošana nav kukuļošana

Vēl jo vairāk, bijušais prezidents uzskata, ka šādas Krievijas rīcības rezultātā Zviedrija un Somija varētu iestāties NATO, savukārt tas nozīmē, ka Baltijas jūra kļūs par NATO jūru, jeb "īstu miera jūru".

Zatlers jau iepriekš aicinājis Zviedriju un Somiju iestāties NATO — pirms dažiem mēnešiem viņš publicēja rakstu, kurā runāja par efektīvas savaldīšanas politikas izstrādāšanas nepieciešamību, kura samazinās militārā konflikta varbūtību līdz minimumam. Viens no šādas politikas stūrakmeņiem, pēc viņa domām, ir ekonomiska, politiska un pats galvenais — militāra Baltijas jūras valstu vienotība, kuru nodrošināt var tikai Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO.

Pēc tam Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantonens paskaidroja, ka Somijas sabiedrības atbalsts dalībai NATO ir samērā neliels, savukārt pati Somija nevēlas būt militāro konfliktu dalībniece.

Arī Zviedrijā valdošās kreisās partijas iestājas pret dalību aliansē. Sociāldemokrātu līderis Stefans Lēfvens vairākkārt atkārtojis, ka Zviedrija negrasās iestāties NATO, savukārt ārlietu ministrs Margota Valstrēma pauda uzskatu, ka šis solis būs bezjēdzīga Krievijas provocēšana.

Zatlers: ideja par tautas vēlētu prezidentu sakņojas Krievijā

Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums palielināt alianses spēku klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Starptautisko spēku bataljoni tika dislocēti Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā.

Krievija jau vairākkārt informējusi, ka nav ieinteresēta konfrontācijas kurināšanā ar NATO nedz Baltijas reģionā, nedz citur pasaule, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču viņi vienkārši izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.