RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk balso ar čemodāniem, savukārt Saeimā iekļūst arvien mazāk izglītoti un kvalificēti cilvēki, pastāstīja Eiropas Brīvās alianses viceprezidents, politologs un vēsturnieks Normunds Grostiņš Latvijas Radio 4 intervijā.
Grostiņš atzīst, ka atbildība par to gulstas uz pašu Latvijas vēlētāju pleciem.
"Kā vēsturnieks, es teikšu, ka katrs nākamais Saeimas sastāvs kopš 1991. gada pēc savas kvalifikācijas kļūst sliktāks. Šaubu par demokrātiju mums nav — Saeimā atnāk cilvēki, kurus tajā ievēl," uzsvēra Normunds Grostiņš.
Rezultātā pieņemto lēmumu un likumu kvalitāte krīt, kam ir negatīvas sekas ilgtermiņā.
"Ir mums vēsturnieki, kuri salīdzina to ar Romas Impērijas krišanas posmu — degradācija, dziestošais valstiskums un tā tālāk," atzīmēja analītiķis.
Viens no nekompetentās politiķu pieejas piemēriem ir skolu reforma. Pēc Grostiņa domām, tā tikai izraisīs attiecību saasinājumu tautību starpā.
"Reforma ir lēts priekšvēlēšanu paņēmiens, kuram ir ilgstošas sekas," pārliecināts politiķis.
Cita problēma, ar kuru nav spējīgi tikt galā Latvijas vadītāji, ir emigrācija.
Pēc Grostiņa sacītā, Latvijas depopulācijai uzmanīgi seko līdzi kaimiņu Baltkrievija, izvērtējot savas teritorijas un drošības riskus.
"Baltkrievu analītiķi redz, ka Lietuva un Latvija kļūst arvien "slāviskākas" valstis," atzīmē analītika.
Viņš atgādināja, ka uz Lietuvu pēdējo divu gadu laikā ieradušies trīsdesmit tūkstoši ukraiņu, Polijā ap diviem miljoniem. Grostiņš ir pārliecināts, ka arī uz Latvija brauks arvien vairāk ukraiņu, turklāt plūsma nāks caur Baltkrieviju.
Šāda ukraiņu pieplūšana gaidāma attiecīgi mierīgā notikumu attīstībā, pretējā gadījumā bēgļu būs daudz vairāk — un valdībai tas ir jāņem vērā.
Kas attiecas uz iedzīvotāju prombraukšanu, tā turpināsies.
"Pie mums depopulācijas process turpinās milzīgos tempos. Tagad slēdza banku, tranzīts krītas. Nav nemazākā iemesla domāt, ka tas kaut kādā veidā apstāsies," uzskata Grostiņš.
Pēc viņa domām, atbildību par esošo situāciju Latvijā nes absolūti konkrēti cilvēki, kurus derētu saukt pie kriminālās atbildības.
Konkrēts piemērs — Latvijas pārrunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.
"Rezultātā — ko mēs ieguvām? Mēs ieguvām divreiz mazāk naudas uz vienu iedzīvotāju, nekā Polija, vidēji. Kas par to ir atbildīgs? Es domāju, atbild tie, kas veica pārrunas un kas parakstīja dokumentu — Kalniete, Vaira…" uzskata Grostiņš.
Kā jau stāstīja Sputnik Latvija, Ventspils mērs Aivars Lembergs uzstājās pret skolu reformu, jo bilingvālās izglītības atcelšana negatīvi ietekmēs iespēju piesaistīt krievvalodīgos speciālistus no pēcpadomju valstīm, piemēram, no Ukrainas.
Pērn valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par divdesmit tūkstošiem cilvēku, no tiem divpadsmit tūkstoši ir emigranti. Tas nozīmē, ka gadā Latvija zaudē vairāk iedzīvotāju, nekā Tukuma iedzīvotāju skaits.
Kaut gan Latvijas varas iestādes gaida aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju "masveida atgriešanos", reemigrantiem Latvijā netiek sniegta nekāda palīdzība nedz latviešu valodas pasniegšanā bērniem, nedz adaptācijā vietējiem dzīves apstākļiem, nedz nodarbinātībā, pastāstīja radio Sputnik analītiķe Jevgēnija Zaiceva.