RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps "uzsprāga", uzzinot par to, ka Francija un Vācija izsūtīja mazāk Krievijas diplomātu, nekā ASV, vēsta avīze Washington Post.
Kā raksta izdevums, Tramps paziņoja, ka ASV "nespēlēs vadošo lomu, bet pielīdzinās skaitļus (Eiropas sabiedrotajiem – red.)". Taču pēc oficiāla paziņojuma par diplomātu izsūtīšanu Tramps "uzsprāga", uzzinot, ka Francija un Vācija izsūta četrus Krievija diplomātus, kamēr ASV izsūtīja 60.
Administrācijas darbinieki centās pārliecināt prezidentu par to, ka kopējais Eiropas valstu izsūtīto diplomātu skaits bija "apmēram tāds pats" kā ASV.
"Man nerūp kopējais skaits," – kliedza Tramps, apgalvo vārdā nenosaukti ierēdni. Viņš paziņoja, ka padomnieki piemānījuši viņu, runājot par diplomātu izsūtīšanas mērogiem.
"Bija daudz lamuvārdu," — atzīmēja avīzes avoti.
Politologs Aleksandrs Koņkovs radio Sputnik ēterā atzīmēja, ka ASV stingrā pozīcija attiecībā pret Krieviju sākotnēji izraisīja sava veida izbrīnu.
"Sākotnēji pārsteidza skaitlis, ko nosauca ASV, — sešdesmit cilvēki. Tas tomēr ir nesalīdzināmi nedz ar Lielbritāniju, kura iniciēja visu šo jezgu, nedz ar Eiropas valstīm, kuras demonstrēja savu solidaritāti. Savukārt ASV fiziski ir attālināti un kopumā ar šo incidentu viņiem nebija nekāda sakara. Tādēļ, protams – tas bija bezprecedents lēmums. It sevišķi izbrīnīja, ka tas skāra Krievijas pārstāvniecību ANO – tas nebūt nav parasts notikums. ASV lēmums bija izaicinošs, tas demonstrēja diplomātisku uzbrukumu Krievijai. Savukārt Eiropā tas izskatījās tā, it kā vairums valstu centās saglābāt pašcieņu, kaut gan arī izsūtīja pietiekami daudz Krievijas diplomātu, taču tomēr tas bija skaitlis, kurš ietilpst standarta rotācijas praksē,"- pateica Aleksandrs Koņkovs.
Pēc viņa domām Donalds Tramps, pieņemot lēmumu par diplomātu izsūtīšanu, cerēja uz kaulēšanos ar Eiropas partneriem.
"Par šo bezprecedenta lēmumu Tramps vēlējās no saviem Eiropas partneriem iegūt kaut ko pretī. Taču viņi reaģēja citā mērogā, un iznāca, ka Tramps aizskrēja vilcienam pa priekšu. Taču šajā gadījumā zaudētājos nav Krievija, bet gan tie, kuri iniciēja šo procesu un vistālāk tajā aizgājuši. Tas liecina par to, ka šajā jomā, tāpat kā pārējās situācijās, labāk no sākuma septiņas reizes nomērīt, un pēc tam vienu reizi nogriezt, nekā pieņemt ātrus lēmumus," — atzīmēja Aleksandrs Koņkovs.
ASV un Kanāda, kā arī vairākas Eiropas valstis, tostarp, Francija, Vācija, Spānija, Polija, Baltijas valstis, Ukraina, Moldova pieņēma lēmumu par kopumā vairāk nekā 100 Krievijas diplomātu izsūtīšanu sakarā ar Skripaļa lietu. Maskava veikusi atbildes pasākumus.