RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Baltijas valstu valdību teiktais par iespēju iekļauties Jaunajā zīda ceļā ir tikai runas – Pekina sūtīs preces turp, kur jau ir Ķīnā ražoto preču patēriņa tirgus un izstrādātas loģistikas shēmas, paziņoja Rubaltic transporta eksperts, pētnieciskās aģentūras InfraNews ģenerāldirektors Aleksejs Bezborodovs.
No Ķīnas viedokļa svarīgākie ir tirgi, liela nozīme tam, lai tiktu pirktas un vestas preces, norādīja eksperts.
"Kas ir Eiropa Ķīnas acīs? Tas ir vairāk nekā 300 miljardus dolāru vērts tirgus. Kas ir Krievija Ķīnas acīs? Tas ir tirgus par vairāk nekā 40 miljardiem dolāru. Baltija – 1,8 miljardi dolāru. Trīs Baltijas valstis tirgus apjoma ziņā kopā ir līdzīgas vidējai Eiropas valstij, un attiecīga ir arī Ķīnas attieksme pret tām," – paskaidroja Bezborodovs.
Pēc viņa domām, Ķīnas preču tranzīts cauri Kazahstānai, Krievijai un Baltkrievijai ir dzimis tādēļ, ka Krievijā ir Ķīnas preču patēriņa tirgus un eksporta preces turp dodas jebkurā gadījumā. Krievija tirgojas ar Ķīnu pāri sauszemes robežai un realizē arī savas preces.
"Tranzīta plūsma no Ķīnas uz Eiropu cauri Krievijai ved atbilstoši izstrādātām loģistikas shēmām. Baltijas valstīs tādu shēmu nav, nav preču kustības cauri sauszemes daļai un Ķīnas preču patēriņa. Tātad nav arī apstākļu tranzīta plūsmas attīstībai," – uzsvēra eksperts.
Arī Polija, Vācija, Slovākija, Čehija un Ungārija ir Ķīnas preču patērētāji, cauri tām arī vedīs Zīda ceļš, uzskata eksperts.
Lemj "Transkonteiner" un Krievijas dzelzceļš
Tirdzniecības ceļi varētu potenciāli vest arī cauri Baltijai, taču, domājams, tikai uz Hamburgu un vēl Zviedriju, uzskata Bezborodovs.
"Ķīna izskatīs un izvērtēs gan Rīgu, gan Klaipēdu, gan Tallinu, gan Sanktpēterbugu. Jautājums ir par to, vai atbilstoši termināli un cilvēki varēs sniegt atbalstu transportēšanai, cik lielā mērā viņi būs gatavi komerciāli un kvalitatīvi apstrādāt kravas," – piebilda eksperts.
Viņš atgādināja, ka lēmumu pieņemšanā un maršrutu izvēlē liela nozīme tirdzniecības atbalsta struktūrai – AS "Apvienotā transporta loģistikas kompānija", ko 2014. gadā nodibināja AAS "Krievijas dzelzceļi", valsts apvienība "Baltkrievijas dzelzceļš" un AS "Nacionālā kompānija "Kazahstan temir žoli" un "Tanskonteiņer" (50% un divas akcijas uzņēmumā pieder AS "ATLK" – red.)
"Lēmumu par tranzīta maršruta izveidi cauri Baltijai var pieņemt tikai "Transkonteiņer" un KDz. Bez šīm kompānijām nekas nenotiks," – teica Bezborodovs.