RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Jau trešdienas naktī gaidītā rietumvalstu militārā operācija pret Sīriju ir atlikta, taču ne atcelta. Pagaidām nav skaidrs, kad ASV un to sabiedrotie izšķirsies par triecienu un kāds tas būs, vēsta RIA Novosti.
Pirmdien pēc ziņām par iespējamu ķīmisku ieroču pielietojumu Dumas pilsētā Sīrijā ASV prezidents Donalds Tramps solīja pieņemt lēmumu par darbībām pret Sīriju 24-48 stundu laikā. Pie tam viņš pieļāva karadarbības iespēju. Trešdien Tramps, kā šķita, apstiprināja drīzu uzbrukumu Sīrijai — savā lapā Twitter viņš ierakstīja, ka Krievijai, kura solījusi notriekt visas pret SAR palaistās raķetes, nāktos sagatavoties, jo tās drīz atlidošot, taču jau pēc dažām minūtēm amerikāņu līderis nāca klajā ar citu publikāciju, kurā piedāvāja Krievijai apturēt bruņošanās sacīkstes un sākt attiecību sakārtošanu, tostarp arī ekonomikā.
Lēmums vēl nav pieņemts
Vakarpusē spriedze ap Sīriju mazinājās. Pirmais "labās" ziņas pavēstīja ASV aizsardzības ministrs Džeimss Metiss — viņš informēja, ka ASV vēl izvērtē domājamā ķīmiskā uzbrukuma pierādījumus.
Ministrs piebilda, ka amerikāņu militārpersonas gatavas "sniegt prezidentam izskatīšanai militāros (darbību — red.) variantus, ja tie būs piemēroti".
Vēlāk arī Baltais nams lika saprast, ka militāra operācija tuvākajās stundās nav gaidāma. ASV administrācijas preses pārstāve Sāra Sandersa paskaidroja, ka Tramps nav pieņēmis galīgo lēmumu par triecienu Sīrijā, tiek izskatīti dažādi atbildes un tās termiņu varianti.
Sāra Sandersa informēja, ka turpinās konsultācijas ar ASV partneriem un sabiedrotajiem. Viņa atzīmēja, ka "prezidents atstājis virkni citu variantu darbībām Sīrijā, ne tikai raķešu uzbrukumu".
Naidīgais tonis saglabājas
Taču no Baltā nama atskanēja arī skarbi Krievijai veltīti izteikumi. Pēc Sāras Sandersas vārdiem, "Tramps uzskata, ka Sīrija un Krievija ir atbildīgas par šo uzbrukumu (Dumas pilsētā Sīrijā)".
Vēl vairāk, Baltā nama pārstāve paziņoja, ka Vašingtona neizslēdz iespējamu uzbrukumu arī Sīrijā dislocētajiem Krievijas spēkiem. Atbildot uz žurnālistu jautājumu, ko nozīmē Trampa draudi Krievijai un vai iespējamas ASV sadursmes ar Krievijas bruņotajiem spēkiem, Sandersa paziņoja: "Tas nozīmē, ka tiek izvērtēti visi varianti."
Viņa informēja, ka, pēc ASV valdības domām, Krievija nav spējusi garantēt ķīmisko ieroču nepielietošanu Sīrijā. "Viņi nav varējuši to izdarīt. Viņi turklāt palīdzēja Sīrijai, nosakot veto sešām dažādām ANO DP rezolūcijām, kas palīdzēja aizsargāt (SAR prezidentu Bašaru — red.) Asadu," — Sandersa teica žurnālistiem.
Sandersa atzīmēja, ka Krievija parādījusi sevi "no sliktās puses", taču pauda cerību, ka tas mainīsies.
Kad gaidīt uzbrukumu?
Sandersa norādīja, ka jautājums par ASV atbildes "ķīmiskajiem uzbrukumiem Sīrijā" termiņu un metodēm joprojām ir atklāts. Vienlaikus rietumu mediji jau ziņo par iespējamiem termiņiem.
Piemēram, britu avīze Telegraph, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, raksta, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja devusi pavēli nosūtīt britu zemūdenes raķešu šāviena attālumā no Sīrijas. Uzbrukums SAR varot sākties jau ceturtdienas vakarā. Avīze ziņoja, ka trešdienas vakarā Meja sasaukusi ārkārtas sēdi, pārtraucot ministru Lieldienu brīvdienas.
Savukārt britu televīzijas un radio korporācija BBC, arī atsaucoties uz saviem avotiem, precizēja, ka Meja esot gatava dot sankciju britu dalībai uzbrukumā Sīrijai bez parlamenta piekrišanas, kas teorētiski varētu atlikt operācijas termiņus.
"Terēza Meja, šķiet, ir gatava pievienoties karadarbībām pret (SAR prezidenta Bašara — red.) Asada režīmu bez parlamenta piekrišanas, paziņoja informēti avoti," — skaidro telekanāls.
Saņemtā informācija liecina, ka Meja uzskata par nepieciešamu rīkoties steidzami. Turklāt viņa nevēlas aizkavēt ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu un tiecas izvairīties no aizkavēšanās, ko radīs jautājuma saskaņošana parlamentā.
Pie tam amerikāņu mediju sniegtā informācija atšķiras. Iespējams, ASV un sabiedrotie uzbruks Sīrijai ne ātrāk kā nedēļas nogalē, ziņoja telekanāls CNN, atsaucoties uz saviem avotiem. Telekanāls atzīmēja, ka Tramps joprojām piedalās aktīvās konsultācijās ar partneriem, pārsvarā — ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un premjerministri Meju par darbību koordinēšanu. Taču līderi vēl nav panākuši vienošanos par trieciena mērogiem vai termiņu, atzīmēja ierēdņi.