RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik, Jevgēnijs Leškovskis. Aģentūras AFP franču žurnālists un rakstnieks Dmitrijs de Koško — leģendārā krievu detektīva Arkādija Franceviča de Koško mazmazdēls, no kura mācījās pat Skotlendjards, nebūt nav pārsteigts ar Eiropas rusofobijas izvēršanos plašumā un lieliski zina, kam tas ir izdevīgi.
"Krievu Šerloka Holmsa" Arkādija Franceviča de Koško mazmazdēls — Dmitrijs de Koško atbrauca uz Latviju pēc Rīgas kluba "Kultūras līnija" uzaicinājuma, lai prezentētu savu jauno grāmatu sēriju "Gadsimta noslēpumi un varoņi. Neizdotie Parīzes arhīvi".
Tieši ar šo grāmatu ar vecvectēva de Koško memuāriem, daudzus no kuriem baidījās publicēt ne tikai pirms revolūcijas Krievijā, bet pat pirmajos emigrācijas gados Parīzē, sākas izdevniecības RIPOL Classic lielā literatūras sērija.
Īsts detektīvs
Par Arkādija de Koško piedzīvojumiem jūs visticamāk esat lasījuši. Nu gandrīz par tiem. Lieta tāda, ka detektīvs lielā mērā kalpoja Erasta Fandorina — Borisa Akuņina populāro romānu galvenā varoņa prototips.
Arkādijs Francevičs arī pats rakstīja lieliskus stāstus. Pirmais krājuma sējums, kurš sastāvēja no 20 stāstiem, ieraudzīja pasauli autora dzīve laikā — 1926. gadā un bija diezgan populārs krievu emigrantu aprindās. Pēc de Koško nāves tika izdoti vēl divi sējumi: "Cara Krievijas kriminālās pasaules esejas. Bijušā Maskavas detektīvu policijas priekšnieka un visas Impērijas kriminālās meklēšanas atbildīgā atmiņas".
1995. gadā pēc de Koško stāstiem tika uzņemta daudzsēriju filma "Krievijas detektīvu izmeklēšanas karaļi" ar Armenu Džigarhaņanu, savukārt 2004. gadā Kira Muratova uzņēma filmu "Skaņotājs".
Kaut gan, protams, Arkādija Franceviča dienests bija daudz gaišāks un interesantāks. Un tas sākās Rīgā. Viņš bija Rīgas detektīvu policijas priekšnieks, pēc tam pārgāja uz Pēterburgu, pēc tam uz Maskavu. Visbeidzot viņš kļuva par visas Krievijas Impērijas detektīvu policijas priekšnieku. Caur viņu izgājušas visskaļākās lietas valstī, piemēram, slavenā "Beilisa lieta". Vecvectēva atmiņas par šo lietu Dmitrijs de Koško, protams, arī ievietoja memuāru kopumā.
"Pirms Krievijas iestāšanās karā valstī ļoti stipri iešūpoja liberālās aprindas, kurām pievienojās ebreji, savukārt viņu pretspēku veidoja konservatori un antisemīti. Pēdējo vidū īpaši daudz izrādījās Rietumukrainas iedzīvotāju, kā, tas arī vienmēr bijis, un kā arī tagad ir, un Besarābijā — pirmie "ebreju nemieri" sākās Kišiņevā. Taču tēvs beidzot nonāca pie secinājuma: Beilis ne pie kā nebija vainīgs," pastāstīja slavenā detektīva mazmazdēls.
Rusofobija ir visas Eiropas Savienības slimība
Dmitrijs de Koško piedzima 1951. gadā Parīzē. Pabeidza Sorbonas filoloģisko fakultāti un Politisko zinātņu institūtu. No 1975. līdz 1978. gadam pasniedza franču valodu MVU. Vairāk nekā 30 gadus strādāja AFP aģentūrā par štata reportieri Pakistānā, Dienvidslāvijā, Libānā un citās valstīs. Viņš ir viens no Francijas Rusofonu (krievvalodīgo) savienības līdzdibinātājiem, kurš nodarbojas ar krievu valodas atbalstu Eiropā.
De Koško, kurš rūpīgi saglabā krievu valodu un tradīcijas, uzskata sevi par Krievijas un Francijas patriotu, Rietumos ieguvis "Putina aģenta" slavu.
- Žēl tikai, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins par to nezina! Rietumos tagad rusofobijas līmenis ir vienkārši nevaldāms. Piemēram, līdzās Francijas prezidentam strādā nevis vienkārši rusofobi, bet gan kaut kādi rasisti. Un es nesaprotu, kādēļ franču oligarhi atbalsta rusofobiju, jo tas nav viņu interesēs. Es to cenšos pierādīt visiem, ar ko es tiekos mūsu Rusofonu savienības vārdā.
- Beigās jūs pieskaitīja klāt RT un Sputnik "ietekmes aģentiem".
— Starp citu, ar RT es būtu gatavs strādāt. Labi, ka Francijā RT pagaidām nav slēgts, kaut gan apspiešana notiek. Es izveidoju tur mājas lapu franču valodā "Stop rusofobijai".
Mēs organizējam "Rusofonijas prēmiju" — par labākajiem tulkojumiem no krievu uz franču valodu. Šī gada laikā Francijā tika izdotas 70 grāmatas. Liels skaits franču pasaulei. Piemēram, Anglijā ik gadu tiek izdots ne vairāk par divdesmit grāmatām, kaut gan angļu pasaule ir daudz lielāka. Tiesa tajā ir daudz mazāk interesējas par literatūru, nekā franču pasaulē.
Kopīga valoda — krievu, nevis angļu
Es uzskatu, ka pati parādība "rusofonija" — ir Eiropas Savienības integrācijas elements. Parīzē man ir krievu valodas skola "Sārtās buras". Tur mēs īstenojam dažādas programmas Eiropas valstīs: ar krievu valodas palīdzību organizējam integrāciju ES, lai palīdzētu pašai Eiropas Savienībai. Eiropā taču dzīvo miljoniem krievu.
Starp citu, man nepatīk vārds "krievvalodīgie", tas uzreiz atmet krievus pie jēdziena "mazākumtautība". Mēle neļauj nosaukt krievus par mazākumtautību! Tādēļ, kad es runāju par krievu diasporas pārstāvjiem pasaulē, izvēlos vārdu rusofons. Dažādāko tautību pārstāvji var būt rusofoni.
- Eiropā jau ne rusofonijas, bet rusofobijas uzbrukuma pirmajā līnijā ir Baltija ar mūsu Latviju, kur nesen prezidents Vējonis parakstīja rīkojumu par krievu skolu likvidēšanu. Starp citu, krieviski viņš runā daudz labāk, nekā angliski.
— Liela traģēdija, ka pie jums slēdz krievu skolas. Un visi taču saprot, ka tas tiek darīts vienkārša naida dēļ pret krieviem. Tāda politika nav Latvijas interesēs, jo jūs esat kaimiņos ar Krieviju. Un labākie tirgi vienmēr ir kaimiņu tirgi, un labākā ekonomika arī. Visbeidzot, Latvijai un Krievijai ir kopīga vēsture. Un kopīga te ir tieši krievu valoda, nevis angļu.
Jo stiprāka Krievija, jo stiprāk tai sit
- Jūs taču zināt atbildi, kādēļ Eiropā tagad arvien augstāk paceļas rusofobijas vilnis. Vai nemeklējat paralēles ar 100 gadu senu notikumu situāciju?
— Par to manā grāmatā, kur par notikumiem Krievijā un, protams, pasaules kontekstā, stāsta pirms revolūcijas laika aculiecinieki, 1917. un 1918. gadā un sekojošajos gados. Manā grāmatā nav "vēstures komentāru", viss ir pa tiešo — taisni no cilvēkiem.
Rietumi tagad redz, ka Krievija kļūst stiprāka, un cenšas to nepieļaut. Kā to vēlējās nepieļaut vācieši un angļi pirms Pirmā pasaules kara. Protams, tagad paralēles ar tiem laikiem parādās automātiski.
Piemēram, sākotnēji nepareizi teikt, ka Krievija toreiz, pirms kara, bija neattīstīta valsts, un cilvēki dzīvoja pilnā nabadzībā. Krievija toreiz bija strauji attīstoša valsts.
Protams, viss norisinājās ar lielām pretrunām, taču tomēr. Šobrīd, piemēram, daudzi neticēs, taču pirms revolūcijas Krievija saskarās ar ciematu pārapdzīvotības problēmu. Taču zemes bija slikti pārdalītas pēc dzimtbūšanas atcelšanas.
Nav patiesība arī tas, ka Krievijā toreiz atpalika izglītība. Ekonomika cēlās straujos tempos. Krievija toreiz pārliecinoši tapa par jaudīgu rūpniecības lielvalsti. Savukārt tās iedzīvotāju skaits sastādīja ap 170 miljoniem. Tātad Krievija kļuva teju ne par vienu no pirmajām pasaulē, savukārt Eiropā vispārībā drīzumā varēja kļūt par absolūtu līderi. Tas ārkārtīgi nepatika vāciešiem, un jau nu noteikti angļiem.
Un pēc tam notika tas, kas notika.
Anglija izspēlē "impērijas kompleksus" uz Krievijas
- Tas, ko šobrīd sarīkojusi Londona pret Krieviju, kura tagad arī strauji attīstās, — tie, kā saka daudzi eksperti, ir Anglijas "impērijas kompleksi".
— Pilnībā parakstos zem tā! Angliju (tā ir smadzenes, savukārt ASV vienkārši muskuļi) stipri kaitina, ka Krievija atkal pārliecinoši paceļas. Angļi joprojām sevi uzskata par anglosakšu politikas smadzenēm pasaulē.
Šobrīd Rietumu galvenais uzdevums ir patraucēt Krievijas ekonomikas attīstībai jebkādos veidos. Un pār labu Rietumiem spēlē Krievijas biznesmeņi, kuri izvada savu naudu no savas valsts un neinvestē to savā dzimtenē. Tostarp, tādēļ atpaliek sociālā politika. Kaut gan tā, starp citu, Krievijā ceļas, savukārt Eiropā, neskatoties uz to, ka joprojām ir savā augstumā, nolaižas. Un ar katru gadu svari pārliecinoši mainīs stāvokli attiecīgi viens pret otru.
Un jo stiprāka būs Krievija, jo sāpīgāk tai sitīs. Un Krievijai tagad līdz ar katru gadu jābūt arvien uzmanīgākai. Neviens taču nevēlas, lai atkārtotos tas, kas bija pirms apmēram simts gadiem.