RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. Krievijas un Rietumi, laikam, pārdzīvo grūtāko posmu kopš PSRS sabrukuma, uzskata Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Pēc viņa sacītā, Krievijā cilvēki tic, ka Rietumos Krievijai pastāv draudi, turklāt daudzas diskusijas ir "nošķirtas no reālās dzīves, no tā, kā pasaule redz Krieviju un kā vēlas veidot attiecības ar viņu", uzskata Latvijas diplomāts.
"Viena daļa sabiedrības ir noticējusi bubulim, ka Krievijai Rietumos ir draudi, ka Rietumi ar to vien nodarbojas, ka pazemo Krieviju, un domā, kā pazemot, izolēt un pat iznīcināt Krieviju… Tā vietā, lai kritiski paraudzītos uz savu rīcību, rietumu politika tiek klasificēta kā rusofobija," pateica riekstiņš avīzes Diena intervijā.
Taču Latvijas politiķis uzskata, ka Rietumi vēlas izveidot ar Krieviju pavisam citas attiecības
"Ir vairākas lietas, par kurām es joprojām pēc tik ilga laika dienestā esmu pārsteigts. Skatoties Krievijas valsts finansiāli atbalstītos raidījumus televīzijā un lasot avīzes, diskusijas ir ne tikai ļoti emocionālas, bet arī atrautas no reālās dzīves, kā pasaule redz Krieviju un vēlas veidot attiecības ar Krieviju," paziņoja Riekstiņš.
Kā piemēru viņš minējas iespējamā Krievijas un Rietumu kara tematu, kā arī diskusiju sakarā ar to, kā pusē tādā hipotētiskā konfliktā nostātos Turcija.
"skatoties šo raidījumu, šķiet, ka kāds ienāks studijā un uzlies ūdeni iekarsušajiem cilvēkiem aiz apkakles, sakot — beidziet, tam nav saistības ar realitāti. Bet tas nenotiek. Tas tiešām mani pārsteidz," atzīmēja Riekstiņš.
Atzīmēsim, ka Krievijas Aizsardzības ministrija nekad nav stādījusi priekšā nekādus iespējamus "kara modeļus" ar NATO, Maskavā ne reizi vien paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas kurināšanā ar NATO — nedz Baltijas reģionā, nedz kur citur, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, un viņi vienkārši izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.
Savukārt Rietumu eksperti vairākkārt prezentējuši dažādus iespējamā Krievijas un NATO konflikta scenārijus. 2016. gadā Rand Corporation analītiķi modelēja hipotētisku Krievijas uzbrukuma situāciju Baltijas valstīm un nonāca pie secinājuma, ka Krievija pārspētu NATO pēc karaspēku skaita, pēc ieroču šaušanas attāluma un tā jaudas. Turklāt ASV un viņu militārā bloka sabiedrotie nespētu pietiekami ātri reaģēt uz situāciju infrastruktūras problēmu dēļ kopumā — ar loģistiku, komandēšanas iespējām un citās nozarēs.
Februārī ziņojumu sakarā ar iespējamu Krievijas un NATO konfliktu klajā laida Zviedrijas aizsardzības pētījumu institūts (FOI).
Pētnieki sarīkoja militāro spēli, saskaņā ar kuras scenāriju Krievija raida triecienu, lai izraisītu militāro un politisko sagruvumu kaimiņu Latvijā.
"Šāda operācija nekļūs krieviem par vieglu militāro pastaigu, jo ANTO pastiprinājusi Baltijas valstu aizsardzību. taču jau pēc divām dienām Krievijas karaspēki izrādīsies uz Rīgas sliekšņa," teikts FOI ziņojumā.
Ar "modelēšanu" un bruņojuma aprēķiniem abās pusēs nodarbojas ne tikai oficiālās struktūras, bet arī bijušās un esošās Rietumu militārpersonas. 2017. gadā pensionējies ASV Jūras MS kapteinis Džerijs Hendrikss National Review lappusēs paziņoja, ka Krievijas un NATO konflikta gadījumā, kurš, kā uzskata autors, sāksies Baltijas valstīs, amerikāņiem nāksies pārvest tehniku un karaspēkus uz Eiropu pāri Atlantijas okeānam. Ideāla vieta spēku dislocēšanai varētu kļūt Gdaņskas osta, kas atrodas tuvu "Baltijas frontei". Taču pastāv viena problēma — ar esošajiem apstākļiem ASV armija nevarēs nokļūt līdz Polijai, apgalvo Hendrikss. Iemesls — Kaļiņingradā izvietotie mūsdienu S-400 kompleksi un "Iskander".
"Ja NATO un Savienotās Valstis grasās veiksmīgi atspēkot Krievijas iebrukumu, viņiem ir jāizstrādā plāns, lai uzspridzinātu šo pārvietošanos ierobežojošo burbuli, kas koncentrējas Kaļiņingradā," uzskata Hendrikss.
Šī gada janvārī Polijas militārie eksperti, kuri piedalījās telekanāla TVN24 raidījumā, nonāca pie secinājuma, ka Krievija zaudētu tiešā karā ar NATO, tādēļ pušu pretestība, visticamāk, attīstīsies jauna aukstā kara garā. Krievijas stratēģi, drīzāk, cenšas sakompromitēt NATO, "izraujot" no alianses, piemēram, Latviju, un tad pārējie locekļi pārstās ticēt šai militārajai savienībai, uzskata poļu militārpersonas.