RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik. Valsts valodas centrs iecerējis veikt pārbaudes mazākumtautību skolās, lai novērtētu pedagogu valsts valodas zināšanas. Brīdinājums par pārbaudēm jau izsūtīts vairākām izglītības iestādēm Rīgā, informēja LTV7 programma "Šovakar". Centrā nenoliedz, ka pārbaudes saistītas pieņemto izglītības reformu.
Valsts valodas centrs apgalvoja, ka vērtēšanas kritēriji būs tādi paši kā iepriekš. Inspektori analizēs skolotāju progresu, salīdzinot rezultātus ar agrākajām pārbaudēm. VVC esot gatava spert soli pretī pedagogiem, kuri demonstrēs progresu un godprātīgu attieksmi pret profesionālajām prasībām. Saskaņā ar profesiju klasifikatoru skolotājiem latviešu valoda jāpārvalda otrajā augstākajā līmenī – C1.
"Mēs prognozējam, ka situācija ir uzlabojusies. Taču, lai nonāktu pie šī secinājuma, mums jāveic pārbaude. Gribu uzsvērt, ka tas nav nekas ārkārtējs," — norādīja Valsts valodas centra direktora vietniece Ingrīda Bērziņa.
Iepriekš latviešu valodas zināšanas pedagogu vidū tika pārbaudītas 2014./2015. mācību gadā, un tolaik VVC konstatējis "ievērojamu" pārkāpumu skaitu. Ingrīda Bērziņa gan nenosauca sodīto pedagogu skaitu.
Pārbaudes sāksies jau šomēnes un ilgs līdz tiks pārbaudītas visas skolas.
22. martā Latvijas Saeima pieņēma lēmumu par mazākumtautību skolu pāreju pie mācībām tikai latviešu valodā. 2. aprīlī prezidents Raimonds Vējonis pasludināja attiecīgos likumu grozījumus.
Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020./21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ārkārtīgi negatīvi, organizētas vairākas protesta akcijas. Vecāki pauda bažas par izglītības kvalitāti, ko pēc reformas īstenošanas saņems viņu bērni: bažas rada pedagogu trūkums, kuri varētu ātri pāriet no mācību procesa krievu valodā pie apmācībām latviski.
Latvijā dzīvo gandrīz divi miljoni cilvēku. Viņu starpā aptuveni 250 tūkstoši ir nepilsoņi – bijušie PSRS pilsoņi, kuri pēc republikas neatkarības deklarācijas palika valstī, taču viņu priekšteči nav dzīvojuši republikā pirms 1940. gada, un viņiem ir atņemtas pamata tiesības. Krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, taču krievu valodai nav piešķirts pat reģionālas valodas statuss.
Krievijas valdība negatīvi vērtē Latvijas Izglītības ministrijas mēģinājumus likvidēt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO un Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai.
Valsts valodas centrs kontrolē Valodas likuma ievērošanu Latvijā. Tā uzmanības lokā ir politiķi, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu vai vāji pārvalda latviešu valodu, uzņēmēji, kuri izmanto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kuri izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki ar klientiem nerunā latviski, viesizrādes un pat skolu izlaiduma pasākumi.