RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik. Somijas valdība izsniegusi pirmo atļauju gāzesvada "Ziemeļu straumes 2" celtniecībai un ekspluatācijai, kas tiks izbūvēts cauri valsts ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai, teikts valdības paziņojumā, vēsta RIA Novosti.
"Somijas valdība devusi atļauju gāzesvada Nord Stream 2 AG celtniecībai iecirknī, kas ved cauri Somijas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai, teikts paziņojumā.
Otro atļauju kompānija cer saņemt tuvāko divu nedēļu laikā.
"Somijā kompānijai Nord Stream 2 jāsaņem divas atļaujas gāzesvada "Ziemeļu straumes 2" celtniecībai un ekspluatācijai somu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Otrā atļauja saskaņā ar likumu par ūdeni gaidāma tuvāko nedēļu laikā," – teikts Nord Stream 2 AG paziņojumā.
Iepriekš visas nepieciešamās atļaujas "Ziemeļu straumes 2" celtniecībai izsniedza Vācija. 27. martā Vācijas Federālā kuģniecības un hidrogrāfijas iestāde izsniedza atļauju gāzesvada "Ziemeļu straumes 2" celtniecībai un ekspluatācijai valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Janvārī Štrālzundes Kalnu pārvalde izsniedza atļauju gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecībai un ekspluatācijai Vācijas teritoriālajos ūdeņos (12 jūras jūdžu zonā) un uz sauszemes.
Atļaujas "Ziemeļu straumes 2" celtniecībai atlicis saņemt Dānijā, Zviedrijā un Krievijā.
Iepriekš Dānija iebilda pret "Ziemeļu straumi 2". 2017. gada novembra beigās Dānijas parlaments apstiprināja likumu, kas ļaus bloķēt gāzesvada "Ziemeļu straumes 2" celtniecību tās teritoriālajos ūdeņos. Tādējādi Kopenhāgena gūst iespēju pieņemt lēmumu par būvdarbu lietderību, ņemot vērā ārpolitikas un drošības radītās bažas, ne tikai ekoloģisku apsvērumu dēļ, kā pašlaik.
Grozījumi likumdošanā stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, taču tiks attiecināti arī uz Dānijas Enerģētiskās aģentūras jau apstiprinātajiem projektiem.
Lēmumu par to, vai tiks izsniegta atļauja "Ziemeļu straume 2" celtniecībai Dānijas teritoriālajos ūdeņos, valdība nav pieņēmusi, taču gan valdošā, gan opozīcijas partijas aicina noraidīt gāzesvadu.
Nord Stream 2 AG tehniskais direktors Sergejs Serdjukovs, komentējot Dānijas plānus, paziņoja, ka gadījumā, ja tiks aizliegts izvilkt caurules Dānijas ūdeņos, tiks izraudzīts alternatīvs maršruts, un pie tam gāzesvada "Ziemeļu straumes 2" garums palielināsies tikai par 10 kilometriem.
Vairākas Eiropas valstis iebilst pret jaunu gāzesvadu celtniecību no Krievijas uz Eiropu, piemēram, pret "Ziemeļu straumi 2".
Novembrī Eiropas Komisija piedāvāja ieviest grozījumus ES gāzes direktīvā, ar kuru palīdzību Trešās enerģētiskās paketes noteikumus būtu iespējams attiecināt uz jaunbūvējamiem gāzesvadu posmiem jūrā. Šobrīd uz "Ziemeļu straumi 2" neattiecas visi Eiropas Savienības iekšējā tirgus, Trešās enerģētiskās paketes noteikumi, jo cauruļvads neies pa ES sauszemes daļu, bet pa jūras dzelmi. Tādēļ EK pauž vēlmi panākt vienošanos ar Krieviju par vairākiem pamata principiem, kurus tā vēlētos piemērot šī gāzesvada darbībai.
21. martā Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētījumu un enerģētikas komitejā (ITRE) atbalstīja grozījumus ES Gāzes direktīvā. Taču pirms stāšanās spēkā tie jāsaskaņo ES Padomē un Eiropas Parlamentā.
Krievijā vairākkārt ir norādījusi, ka "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts un tēze par "enerģētiskās drošības draudiem" Eiropai neatbilst patiesībai — tieši pretēji, gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus samazināt tranzīta riskus un paaugstinās tās patērētāju gāzes drošību. Turklāt "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometriem īsāks, nekā caur Ukrainu, kas samazina tās piegādes cenu.