LTV nostājas informācijas brīvības pusē un no Sputnik materiāliem neatteiksies

Latvijas Televīzija neatteiksies no Sputnik fotomateriāliem un vērsīsies Eiropas Raidorganizāciju savienībā.
Sputnik

RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik. LTV vadība nepiekrīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) viedoklim par aģentūras Sputnik materiālu izmantošanu un savu redakcionālo politiku šobrīd nemainīs, informēja LTV.

Iepriekš NEPLP paziņoja, ka uzskata par nepieļaujamu informācijas aģentūras Sputnik fotogrāfiju un citu materiālu izmantošanu valsts finansētajos sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos. Piemēram, konstatēts, ka laikā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 14. martam sabiedriskais portāls LSM.lv 393 reizes izmantojis aģentūras fotogrāfijas, iegādājoties tās par līdzekļiem no valsts budžeta.

Portāls informē, ka laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018.gada 14.martam portālā "LSM.LV" publicēti kopumā 53 792 raksti. Ziņu aģentūras "Sputnik" fotogrāfijas, kas ilustrē notikumus Krievijā, aviokatastrofas, dabas parādības un sporta skandālus, sastāda 0,7 % no kopējā ilustrēto rakstu skaita. LTV Ziņu dienesta sociālo tīklu kontos šajā laika posmā Sputnik fotogrāfijas izmantotas 17 reizes – 0,2 % no visu izmantoto fotogrāfiju skaita.

LTV ziņojumā teikts, ka organizācija nepiekrīt NEPLP pozīcijai un šobrīd nemainīs savu redakcionālo politiku. LTV un portāla LSM.LV žurnālisti savā darbā ievēro redakcionālo neatkarību un kvalitatīvas žurnālistikas pamatprincipus, kas ietver arī sabiedrības tiesības uz informāciju. LTV žurnālisti ir profesionāļi un katru reizi, izvēloties ziņas ilustrāciju, piemeklē atbilstošāko fotogrāfiju.

LTV vērsusies Eiropas Raidorganizāciju apvienībā (EBU), lai noskaidrotu, kā citi Eiropas sabiedriskie mediji rīkojas jautājumā par ziņu aģentūras "Sputnik" un citu Krievijas aģentūru vizuālo materiālu izmantošanu.

"Vairums lasītāju ir intelektuālas būtnes"

"Tas, kādu iemeslu dēļ un kādā apjomā LTV ir izmantojusi "Sputnik" foto materiālus, nekādā veidā nav pretrunā ar Latvijas nacionālajām interesēm un patriotiskumu, kā to vēstulē mēģina pierādīt NEPLP," – uzskata LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.

Kāpēc Latvijā vēlas aizliegt Sputnik fotogrāfijas

"Ir citas Krievijas aģentūras, kuras ir līdzvērtīgas Sputnik, bet to NEPLP sarakstā nav. Ieteiktu padomei ievērot konsekvenci," – atzīmēja LSM.lv galvenā redaktore Marta Cerava intervijā Latvijas Radio un piebilda, ka NEPLP nav veikusi kvalitatīvu satura analīzi, kas apliecinātu, ka apdraudēta valsts drošība.

Viņa piebilda, ka par bilžu izmantošanu žurnālistikas nozarē vajadzētu diskutēt plašāk, nekā līdz šim.

Alnis Stakle, Rīgas Stradiņa Universitātes studiju programmas "Fotogrāfija" vadītājs, intervijā Latvijas Radio norādīja, ka, viņaprāt, baidīties no "Sputnik" zīmola izmantošanas būtu pārāk saasināti. Stakle atzīmēja, ka rakstītais teksts vienmēr ir "spēcīgāks" nekā fotogrāfija, tādēļ fotogrāfiju cilvēks biežāk interpretē, ņemot vērā to, kas zem tās ir rakstīts. Viņš aicināja arī rēķināties ar lasītāju saprātu: "Pieļauju, ka vairums lasītāju ir intelektuālas būtnes, kas spēj salīdzināt attēlu, rakstīto un izdarīt savus secinājumus."

Stakle uzsvēra, ka neredz kaitējumu "Sputnik" fotogrāfiju izmantošanā – tās pārsvarā ir neitrālas. Pasniedzējs aicināja izsvērt jebkādu sadarbību ar Krieviju, piemēram, tranzīta pakalpojumus, norādot, ka tie nav tikuši ierobežoti.

"Mēs uzticamies sabiedrisko mediju profesionalitātei"

Simoņana uzslavējusi Latvijas NEPLP par auditorijas piesaistīšanu Sputnik

Latvijas Žurnālistu asociācija pauda pārliecību, ka NEPLP aicinājumu neizmantot Sputnik saturu iespējams uzskatīt par cenzūras mēģinājumu. Tomēr organizācija aicināja medijus rūpīgi un kritiski izvērtēt avotus, kurus tie izmanto saviem materiāliem, it īpaši, ja tie uzskatāmi par Krievijas propagandas instrumentiem.

"Uzskatām, ka NEPLP aicinājumu var vērtēt kā neuzticēšanos sabiedrisko mediju redakciju profesionalitātei un kā mēģinājumu ietekmēt šo mediju saturu. Vēlamies atgādināt, ka arī sabiedrisko mediju pārraugam NEPLP ir jāievēro redakcionālās neatkarības principi," – uzsvēra LŽA valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude.

"Mēs uzticamies sabiedrisko mediju, to redaktoru un žurnālistu profesionalitātei un spējai izvērtēt vajadzību pēc dažādu avotu izmantošanas konkrētu tēmu atspoguļošanā. Uzskatām, ka šādi paziņojumi ir apdraudējums sabiedrisko mediju reputācijai," – konstatēja Plaude.