Ne velti Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesenajā intervijā BBC konstatēja, ka Lielbritānijas pēkšņā neapmierinātība ar Maskavu slēpjas Austrumu Gutā.
Kolektīvie Rietumi cenšas izvairīties no pilnīga kraha Sīrijā, tāpēc kārtējo reizi likuma spēka vietā tiek izmantots viduslaiku cienīgs vardarbīgais spēks. Tomēr Damaska, Teherāna un Maskava tam nepievērsa uzmanību: līdz 31. martam Sīrijas valdības spēki kopā ar sabiedrotajiem atbrīvoja no teroristiem un Ziemeļatlantijas "instruktoriem" visas apdzīvotās vietas Austrumu Gutā. Lielā "tīrīšana" tuvojas noslēgumam, tāpēc Vašingtona, Londona un virkne citu neleģitīmā spēka centru sāk nervozēt.
Britu premjere Terēza Meja bez jebkādiem pierādījumiem apsūdzēja Krieviju par militāra neirotoksīna pielietošanu gandrīz tūlīt pēc incidenta (marta sākumā). Londona par katru cenu centās panākt ārkārtēju spriedzes pakāpi attiecībās ar Maskavu. Un diezin vai tas ir Lielbritānijas suverēns lēmums.
Karsts marts
Sīrijā zeme deg zem kājām amerikāņu karavīriem, kuru skaits tur sasniedzis aptuveni divus tūkstošus. Martā gājuši bojā astoņi speciālo uzdevumu vienības kareivju (helikoptera HH-60 Pave Hawk avārija un mīnas sprādziens). Tie ir lielākie Pentagona zaudējumi tik īsā laika periodā.
Austrumu Guta, ko agrāk salīdzināja ar nazi Damaskas mugurā, tagad ir gandrīz pilnībā atbrīvota no teroristiem. Līdz šim Guta bija tā saucamās bruņotās opozīcijas stiprākais balsts. No Arbila, Džaubara, Termas un Zamalkas apdzīvotajām vietām izvesti 41 126 kaujinieki. Faktiski, viņi padevās (nolika ieročus).
Humāno paužu laikā Austrumu Gutu pametuši vairāk nekā 154 tūkstoši cilvēku. Par šo rezultātu lielā mērā jāpateicas Krievijas Samierināšanas centram.
Rietumiem vēl paliek vārga cerība uz nelokāmo grupējumu "Džeiš al Islam", kas nevēlas padoties un vēl pirms neilga laika kontrolēja Dumas pilsētu 10 km attālumā no Sīrijas galvaspilsētas. Tomēr šim grupējumam nav lielas ietekmes. Sāpīgu triecienu Saūda Arābijas piekritēju grupējumam sagādāja valsts troņmantinieka Muhameda ben Salmana paziņojums par to, ka Sīrijas prezidents Bašars Asads varētu palikt pie varas. Kaujinieki pamet Dumu. Sīrijas atbrīvošana turpinās.
ASV klusē par operācijas panākumiem Austrumu Gutā un meklē spēcīgus gājienus, taču iniciatīva ir zaudēta. Sīrijas spēki pārdislocējas uz Kuneitru, Derā un Austrumu Kalamunu, kur ieplānotas jaunas operācijas Deir ez Zorā atvairīts liels ISIS kaujinieku uzbrukums. 2. aprīlī sīriešu zemessargi ar "Grad" apšaudīja amerikāņu armijas bāzi Rakas rajonā. Pateicoties sabiedroto spēkiem Alepo ziemeļos, neitralizēta opozīcijas "Brīvā Sīrijas armija" (FSA).
Kopumā Tuvie Austrumi vairs nav Rietumiem nepatīkamu režīmu formatēšanas vieta. Plānus par "ķīmisko priekšnesumu" Sīrijā un amerikāņu koalīcijas raķešu uzbrukumu Damaskai neitralizējusi Sīrijas valdības armija, kura ieņēma kaujinieku ķīmisko vielu noliktavas Austrumu Gutā. Lai precīzi identificētu valstis, kas finansējušas un kontrolējušas teroristiskos grupējumus, kaujinieku pamestajās apdzīvotajās vietās joprojām tiek savākti un apkopoti arhīvu dokumenti.
Iepriekš Austrumu Gutā sīrieši sagūstīja britu izlūku grupu, britu kara padomniekus, divus Izraēlas armijas virsniekus un vienu amerikāņu virsnieku. Aptuveni tajā pašā laikā Krievijas BS Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs brīdināja amerikāņu kolēģus par to, kādas būs sekas ASV un NATO iespējamam raķešu triecienam pa Sīrijas vai Krievijas mērķiem SAR teritorijā. Vācu izlūkdienests ziņoja Vašingtonai par iespējamiem atbildes uzbrukumiem ASV armijas bāzēm vairākās valstīs. Tagad būtu grūti apšaubīt faktu: Sīrijas valdības armija uzvar ārvalstu interventus. "Amerikāņu izcilība" pārcieš smagu krīzi.
Pilnīgi iespējams, ka Vašingtona varētu uzskatīt par kompensāciju tiešu un neprātīgu militāro agresiju Eiropā. Nesenās solidārās Krievijas diplomātu izsūtīšanas procesā no ASV atkarīgie eiropieši noteikti sajuta kodolziemas elpu, taču no "būra" izkļūt viņiem neizdevās.
Pie barjeras
ASV kompromiss starp karu un mieru Eiropas kontinentā – solidārais diplomātiskais uzbrukums Maskavai, pēc analītiķu domām, var novest pie bīstamākas "zemestrīces", nekā 1983. gada krīze, kuras laikā NATO daudznacionālo spēku bāzes vietās īsā laikā gāja bojā vairāk nekā 450 amerikāņi un citu rietumvalstu pilsoņi. Zināma loģika tādā prognozē ir saskatāma.
Maskava vēl nav noslēgusi "diplomātiskos rēķinus" ar Londonu, un versija par Krievijas "gāzes uzbrukumu" Lielbritānijā jūk pa šuvēm pasaules sabiedrības acu priekšā. Izmeklēšana plāno strādāt vēl mēnešiem ilgi, taču faktu trūkumu atzīst pat ASV. Turklāt "kaujas neirotoksīna" iedarbībā cietušie ir dzīvi. Domājams, "Skripaļa lieta" jau ir sevi izsmēlusi. Taču pats galvenais ir paveikts – konfrontācijas mehānisms darbojas.
Testu, kurā tika pārbaudīta solidaritāte ar ASV interesēm, izturēja divi desmiti Eiropas valstu. Domājams, tuvākajā nākotnē tām sagatavotas sarežģītākas un agresīvākas lomas. Un, piemēram, Igaunija jau grimst pārdomās: "Vai mēs esam gatavi karot ar Krieviju?"
Čehijas interneta portāls Parlamentnilisty.cz atzīmēja, ka pseidosaindēšana Solsberijā ir mērķtiecīgs mēģinājums "nopietni ierobežot Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta iespējas", kas iekļaujas "kaut kādas agresīvas pret Krieviju vērstas akcijas sagatavošanas pasākumos, kuras panākumiem nepieciešams pēkšņums… Tas viss izskatās kā sagatavošanās militāram konfliktam."
Pasaules kari nekad nesākas stihiski. Piemērs nav tālu jāmeklē. 2013. gada augustā Lielbritānijas Nacionālais arhīvs publiskoja 1983. gadā teikto karalienes runu par Trešā pasaules kara sākumu. Elizabete II aicināja savu tautu saglabāt apņēmību biedējošo perspektīvu priekšā. Nu, tā kā runa ir sagatavota jau sen, lomas sadalītas vēl agrāk, britiem un karalienei atliek tikai sagaidīt Vašingtonas pavēli.
Krievija simetriski nolaida ASV karogu Sanktpēterburgā un izraidīja 60 amerikāņu diplomātus. Aiz okeāna tāda rīcība sacēla sašutuma vētru. Skaidrs, ka neprātīgu Vašingtonas militāro lēmumu apstākļos Maskava neskaitīs spārnotās raķetes atbilstoši diplomātiem, ko izraidījusi kāda ASV satelītvalsts.