RĪGA, 28. marts — Sputnik. NATO samazina par 10 cilvēkiem Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības NATO darbinieku skaitu – šāds lēmums pieņemts atbildē pēc incidenta Solsberijā, paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka šādas rīcības rezultātā būtiski samazināsies dialoga iespējas, un Maskava atbildēs uz šo soli, vēsta RIA Novosti.
"NATO Padome samazina Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības NATO darbinieku maksimālo skaitu par 10 cilvēkiem saskaņā ar manu lēmumu. Rezultātā darbinieku skaits sastādīs 20 cilvēkus," – paziņoja Stoltenbergs 27. martā.
NATO ģenerālsekretārs informēja, ka atcēlis alianses piekrišanu Krievijas pastāvīgajā pārstāvniecībā akreditētu septiņu darbinieku iecelšanai, un noraidīs pieprasījumu izsniegt akreditāciju vēl trim pastāvīgās pārstāvniecības darbiniekiem. Viņš norādīja, ka šo soli uzskata par "proporcionālu un juridiskajām saistībām atbilstošu".
"Mūsu darbības atspoguļo nopietnas bažas drošības jautājumā, ko pauž visi sabiedrotie, un tas ir koordinēts starptautiskā darba elements reakcijā uz Krievijas darbību. Tās ir proporcionālas un atbilst mūsu juridiskajām saistībām," – viņš paziņoja žurnālistiem.
Pie tam Stoltenbergs uzsvēra, ka lēmums samazināt Krievijas pārstāvniecības darbinieku skaitu organizācijā negroza alianses politiku attiecībā pret Krieviju, Krievijas un NATO Padomes kārtējās sēdes organizācijas darbs netiek apturēts.
"Šīsdienas lēmums nemaina NATO politiku attiecībā ar Krieviju. NATO joprojām ievēro savu divējādās pieejas politiku, kas savieno spēcīgu aizsardzību un gatavību dialogam, ieskaitot Krievijas un NATO Padomes nākamās sēdes sagatavošanas darbu," – apgalvoja Stoltenbergs.
Atbilde būs
Maskava noteikti atbildēs uz Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības NATO darbinieku skaita samazināšanu, aģentūrai RIA Novosti pastāstīja Krievijas ĀM.
"Šis NATO solis būtiski samazina iespējas tāda dialoga sākšanai (starp Maskavu un aliansi – red.), kas ļoti nepieciešams pašreizējā sarežģītajā situācijā ar drošību Eiropā," – pastāstīja aģentūras sarunbiedrs.
Viņš uzsvēra, ka "atbilde būs noteikti". "Mēs to pārdomāsim un noteikti sniegsim," – piezīmēja informācijas avots Ārlietu ministrijā.
ĀM pārstāvis paskaidroja, ka pēdējā laikā Krievija dzirdējusi "signālus par Stoltenberga vēlmi veicinat dialogu ar Krieviju jautājumos, ko var uzskatīt par neatliekamiem." Viņš piebilda: "Patlaban pastāv ievērojama spriedze, tostarp Eiropā, ņemot vērā NATO lēmumu izpildi par militāro nostiprināšanos mūsu robežu tuvumā. Protams, nepieciešama izlāde."
Iepriekš 16 ES valstis, kā arī ASV, Kanāda, Norvēģija, Ukraina un vairākas citas valstis pieņēma lēmumu izsūtīt Krievijas diplomātus sakarā ar incidentu Solsberijā. Piemēram, ASV valdība informēja, ka tiks izsūtīti 48 diplomāti un 12 Krievijas misijas ANO darbinieki, kā arī slēgts Krievijas Ģenerālkonsulāts Sietlā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievija noteikti atbildēs uz rietumvalstu "nekaunīgo rīcību".
"Atbildēsim, nešaubieties, jo, protams, neviens nevēlas pieciest tādu nekaunību, un arī mēs to necietīsim," – paziņoja Lavrovs 27. martā Taškentā, kur ieradies darba vizītē.