RĪGA, 21. marts — Sputnik. Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka nesaskata iemeslus sodīt savu priekšgājēju Gerhardu Šrēderu par sadarbību ar Krievijas enerģētiskajām kompānijām, paziņoja kancleres oficiālais pārstāvis, komentējot Ukrainas prasību sodīt Maskavas "galveno sabiedroto" par gāzesvada "Ziemeļu straume" popularizāciju, portālā Sputnik Igaunija vēsta Aleksejs Toms.
"ES (..) ir jāveic pasākumi pret tādiem cilvēkiem, jo viņi turpina virzīt projektus, krievu projektus, ko atbalsta Krievijas kompānijas, pret ko vērstas ES sankcijas un kas patlaban tiek izmantotas kā instruments ar mērķi Krievijai iejaukties Eiropas Savienībā," – visai grūti saprotami Deutsche Welle žurnālistam prasību sodīt Šrēderu komentēja Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins savas vizītes laikā Briselē. Sekodams amerikāņu Wall Street Journal, Kļimkins nosauca Šrēderu par "svarīgāko Krievijas" lobiju Eiropā, un viņu citēja gandrīz visi izdevumi Eiropā.
Berlīne neveltīja Kijevas paziņojumiem īpašu uzmanību, vien īstumā atzīmēja, ka nesodīs valsts bijušo kancleru Gerhardu Šrēderu par sadarbību ar Krievijas enerģētikas uzņēmumiem. Savulaik Šrēders bija viens no gāzesvada "Ziemeļu straume" projekta "dzinējiem", bet tagad strādā Krievijas valsts uzņēmuma "Rosņeftj" valdē.
Domājams, Vācijas valdība uzskata, ka Kijevas dīvaino prasību var droši uzskatīt par ASV agrākajiem draudiem Eiropas uzņēmumiem, kuri piedalās Krievijas enerģētiskajos projektos, galvenokārt, protams, "Ziemeļu straumes 2" projektā.
Polija satraukta par Krievijas un Vācijas sadarbību
Polijas Seima maršals Mareks Kučinskis līdz ar valsts premjeru Mateušu Moravecki pielīdzināja gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus Ukrainas okupācijai, kura ir "neaizsargāta militārās un agresīvās" Maskavas priekšā, vēstīja portāls UAwire.
"Mūs ļoti satrauc otrais projekts "Ziemeļu straume", ko īsteno krievi un vācieši. Uzsveru – krievi kopā ar vāciešiem. Tie ir draudi mums visiem," – skaidroja Kučinskis, komentējot neseno tikšanos ar kolēģiem no Baltijas valstīm.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību vadītāji atbalstīja Poliju tās konfliktā ar Briseli, taču izvairījās no solidaritātes "Ziemeļu straumes 2" jautājumā, un Varšava bija spiesta iztikt ar nacionālo parlamentu spīkeru parakstiem. Pie tam piesardzīgais Igaunijas parlamenta spīkers Eiki Nestors sekmīgi izvairījās parakstīt kopīgo atklāto vēstuli, kas faktiski pretstata Baltijas valstu valdību un parlamentu viedokļus.