RĪGA, 17. marts — Sputnik. Latvijas dzelzceļš izrādījies autsaideros pēc kravu pārvadājumiem šī gada janvārī un februārī. Kaimiņu Lietuvas un Igaunijas dzelzceļu kompānijas, atšķirībā no Latvijas, parādījušas kāpumu, liecina Eesti Raudtee un Lietuvos geležinkeliai sniegtā statistika.
Igaunija
Šī gada pirmo divu mēnešu laikā Eesti Raudtee infrastruktūra apkalpoja 2,48 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7,6% vairāk, nekā analoģiskā periodā pirms gada, tiek ziņots kompānijas mājas lapā.
"Gada pirmie mēneši mums sākušies ar pieaugumu, kuru uztur tranzītkravas," pateica Eesti Raudtee valdes priekšsēdētājs Eriks Laidvē.
Tranzītkravas sastādījušas 1,67 miljonu tonnu, tas par 22,4% pārsniedz 2017. gada rādītāju tādā pašā periodā. Konteineru pārvadājumu apjoms pēdējo divu mēnešu laikā palielinājies par 23%.
Vietējo līniju vilcienus Eesti Raudtee infrastruktūrā izmantojuši 1,2 miljoni cilvēki — par 9% vairāk, nekā pirmo divu mēnešu laikā 2017. gadā. Starptautisko pasažieru pārvadājumus janvārī un februārī izmantojuši 18 900 cilvēku, kas ir par 8,5% vairāk, nekā pērnā gada janvārī un februārī.
Lietuva
Šī gada pirmo divu mēnešu laikā valsts dzelzceļu kompānija Lietuvos geležinkeliai palielinājusi kravu plūsmu par 10%, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 0,4% — līdz 69,6 miljoniem eiro, paziņoja savā mājas lapā pārvadātājs.
Janvārī un februārī Lietuvos geležinkeliai pārveda 8,6 miljonus tonnu kravu. Kravu apjoms, kurš gājis tranzītā caur Lietuvu, palielinājies par 17,4%, savukārt valstī importēto kravu apjomi — par 17,3%. Vietējie kravu pārvadājumi divu mēnešu laikā palielinājušies par 0,4%.
Visvairāk tranzītkravu struktūrā palielinājusies naftas un naftas produktu daļa — par 32%, kā arī ogļu — par 27,5% un melno metālu daļa — par 35,3%.
Imports palielinājies pateicoties pārvadājumu palielinājumam Klaipēdas ostā (nasta un naftas produkti, kālija minerālvielas un citas preces).
Lielāko daļu minerālvielu un naftas produktu, kuri tiek pārvadāti pa Lietuvas dzelzceļiem un pārkrauti Klaipēdā, piegādā Baltkrievija. Un pārvirzīt šīs plūsmas Krievijas vai Latvijas ostu virzienā nav izdevies.
Krievijas ostu gadījumā RŽD atlaide neitralizē starpību dzelzceļu tarifos, taču ir problēma lielākā pārvadājumu attālumā un lielākiem tarifiem, salīdzinot ar Baltijas ostām, kravu pārkraušanai Ustlugā.
Savukārt Latvijas ostas nevar pārvilkt Baltkrievijas kravu plūsmas Latvijas dzelzceļa augsto tarifu dēļ, uzskata "Baltijas asociācijas — transports un loģistika" (BATL) vadītāja Inga Antāne. Sākot ar 2018. gadu, maksa par dzelzceļu infrastruktūras izmantošanu, ieskaitot kravu pārvadājumus, palielinājusies par 7%. Pēc Antānes sacītā, tarifu pacelšana padara Latviju par absolūti nekonkurētspējīgu cīņā par tranzītkravām — kait vai no Krievijas, kaut vai no Ķīnas vai Baltkrievijas. Kā piemēru viņa minēja Lietuvu, kur maksa par infrastruktūru ir divreiz mazāka nekā Latvijā, kas ļauj Klaipēdas ostai ne vien saglabāt iepriekšējo klientu bāzi, bet arī piesaistīt jaunas kravas.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka šī gad divos mēnešos dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms Latvijā samazinājies par 15,6%, salīdzinot ar analoģisku periodu 2017. gadā, un sastādīja 7,822 miljonus tonnu. Tranzītkravu apjoms starptautiskajos pārvadājumos sastādīja 7,058 miljonus tonnu (-15,9%), importa kravu apjoms — 492,1 tūkstotis tonnu (-17,4%), eksporta kravas — 50,2 tūkstoši tonnu (-29,7%).