RĪGA, 16. marts — Sputnik. Daļa vainas par rindu veidošanos slimnīcās gulstas uz pašiem pacientiem — katru gadu tūkstošiem cilvēku neatnāk uz valsts apmaksātajām konsultācijām un izmeklēšanām, raksta Latvijas Avize.
Pērn tikai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā 12 tūkstoši pacienti izlaida ārsta vizītes bez brīdinājuma. Citās medicīnas iestādēs negodprātīgu pacientu skaits sastāda 20-25%. tādējādi, pie ārsta neatnāk katrs ceturtais vai piektais pacients, kas pagarina rindas un neļauj sniegt pakalpojumus kādam citam.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Rauba pastāstīja, ka slimnīcas ambulatorajā klīnikā visgarākās rindas šobrīd izveidojušās pie oftalmologa, kardiologa, psihiatra un uz encefalogrammu miegā. Galvenais rindu veidošanās iemesls ir speciālistu trūkums, taču vainīgi arī pacientu vecāki. Pēc Raubas sacītā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas acu slimību klīnika ir vienīgā vieta Latvijā, kur ārsta palīdzību var saņemt bērni ar smagām slimībām, savukārt pēc vienkāršas redzes pārbaudes var griezties citās medicīnas iestādēs.
Kaut arī Latvijā saglabājas bezmaksas medicīna, pieņemšanai bez maksas nākas stāvēt nostāvēt rindās pusgadu un vairāk. Jau dažu gadu laikā katra gada sākumā Latvijas ārstniecības iestādēs novērojama viena un tā pati aina: iedzīvotāji steidzas pierakstīties bezmaksas medicīniskajai izmeklēšanai. Cilvēkiem, kuri cenšas, piemēram, janvārī nokļūt ar ģimenes ārsta nosūtījumu uz valsts apmaksātu ultraskaņas izmeklēšanas procedūru vai uz tomogrāfiju, piedāvā to izdarīt tikai rudenī: jāgaida gandrīz gads.
Piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcā 2016. gadā gastroenterologa un osteodensitometrijas (kaulu blīvuma izmērīšana) gada kvotas beidzās jau septembra vidū, savukārt pieraksts uz valsts apmaksātām reimatologa, oftalmologa, ginekologa, kardioaritmologa konsultācijām, diagnosticējošajiem kardioloģijas izmeklējumiem, kā arī uz galvas un kāju asinsvadu izmeklēšanu un taisnās zarnas endoskopiju tika slēgts līdz gada beigām.
Taču, ja samaksāt 30-40 eiro, iziet izmeklēšanu Latvijas slimnīcās var tuvāko dienu laikā.
2017. gada februārī Veselības ministrija palūdza valdībai papildus finansējumu 22 miljonu eiro apmērā. Šī nauda tika novirzīta rindu samazināšanai pie ārstiem-speciālistiem, uz diagnosticējošajiem izmeklējumiem, uz uzturēšanos dienas stacionāros un uz ambulatoro ārstēšanos. Gada beigās veselības ministre Anda Čakša paziņoja par rindu samazināšanos par 25%.
Veselības aprūpe kļuva par prioritāti 2018. gada budžetā Latvijā. Medicīnas izdevumi 2018. gadā pārsniegs miljardu eiro, savukārt papildus 194 miljoni uz pusi tiks novirzīti mediķu algu palielināšanai.
Taču Eirokomisija savā ikgadējā ziņojumā, kurš publicēts 7. martā, vienalga norāda uz nepietiekamu veselības aprūpes finansējumu. Komentējot Eirokomisijas izteicienus par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, Reizniece-Ozola atzīmēja, ka neatliekamie, dzīvības un veselības glābšanas medicīniskie pakalpojumi tiek sniegti visiem valsts iedzīvotājiem, savukārt plašāku medicīnisko pakalpojumu grozu saņem tie, kas maksā nodokļus.