RĪGA, 14. marts – Sputnik. Desmit gadus vecā meitenīte no Somijas uzrakstīja vēstuli prezidentam Sauli Nīnistem zviedru valodā un saņēma atbildi šajā pašā valodā, raksta Yle.
Pērnā gada decembrī 10 gadus vecā Līvija Millere no Kotkas pilsētas skatījās pa televizoru svinīgo pieņemšanu prezidenta rezidencē par godu Somijas simtgadei un aizdomājās – kurš tad izlemj, ko aicināt uz pieņemšanu?
Līvija pavaicāja savai mammai, taču viņa nespēja sniegt atbildi. Skolotāja arī nebija pārliecināta, kas pieņem šādu lēmumu, tādēļ skolniece nolēma uzdot jautājumu tieši prezidentam Sauli Nīnistem, uzdrukājot vēstuli uz datora un nosūtot to pa pastu. Vēstule bija uzrakstīta zviedru valodā – tā ir Līvijas dzimtā valoda.
Pagāja laiks, un Līvija jau aizmirsusi par savu vēstuli. Ģimene bija pārliecināta, ka atbildes tā arī nebūšot. Taču negaidīti februāra beigās pastkastītē parādījās aploksne ar Somijas ģerboni.
Aploksnē bija ģerboņa papīra lapa ar prezidenta atbildi zviedru valodā. Labā apakšējā stūrī atradās prezidenta suņa Lennu fotogrāfija: šis smaidīgais Bostonas terjers ir populārs ne tikai valstī, bet arī visā pasaulē.
Atbildes vēstulē valsts vadītājs paskaidroja meitenei, ka pieņemšanu viņš rīko kopā ar savu sievu, un viņi tad arī lemj, ko saukt uz svinībām. Tāpat viņš paskaidroja, ka, saskaņā ar tradīciju, uz pieņemšanu aicina kara veterānus un parlamenta deputātus, kuri pārstāv Somijas tautu.
Vēstules beigās Nīniste novēlēja Līvijai veiksmīgu gadu un atstāja savu parakstu. Prezidenta kancelejā pagalvo, ja vēstulē ir prezidenta personīgais paraksts, tas nozīmē, ka viņš atbildējis uz meitenes jautājumu personīgi. Ik gadu valsts pirmajai personai atnāk no četriem līdz pieciem tūkstošiem vēstuļu, lielākoties pa elektronisko pastu, un atbildēt uz katru personīgi prezidents vienkārši nav spējīgs.
Līvija bija neizsakāmi priecīga par vēstuli no paša prezidenta. Viņa parādīja to visiem klases biedriem un pēc tam baltā rāmītī piekarināja pie sienas savā istabā.
Piezīme
Somijā ir divas valsts valodas – zviedru un somu. Zviedru valoda ir dzimtā valoda apmēram 6% iedzīvotāju, tā apgūšana skolās ir obligāta. Vēršoties tiesā un citos gadījumos, kuri saistīti ar valsts dienestiem, katram ir tiesības izmantot savu dzimto valodu, somu vai zviedru.
Saskaņā ar Somijas Konstitūcijas 17. paragrāfu, sāmu iedzīvotāji, kā vēsturiskie iedzīvotāji, čigāni un citas iedzīvotāju grupām ir tiesības attīstīt savu valodu un savu kultūru. Sāmu iedzīvotāju tiesības izmantot savu valodu varas iestādēs nosaka likums.